Nelegālais rūpals ir labi organizēts un plānots pēc rūpīgi izstrādātas sistēmas. Tāpēc cīņa ar dušmaņiem, kā pasažieru vervētājus un kreiso busiņu turētājus sauc legālie pārvadātāji, ir diezgan sarežģīta. Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs negribīgi atklāj, ka noslēgtajos ilgtermiņa līgumos noteiktais pārvadājumu apjoms, ierobežotais finansējums un likumdošana legālajiem pārvadātājiem sasien rokas brīvi pieņemt lēmumus, ātri reaģēt uz pārmaiņām un elastīgi pielāgoties tām. Vienīgā cerība uz policiju un Valsts ieņēmumu dienestu, kas tagad aktīvāk iesaistījusies cīņā ar nelegālajiem pārvadātājiem.
«Pamazām jau pārorientācija notiek, taču lēnāk, nekā gribētos. Pārvadātāji izvēlas ekonomiskākus un mazākas ietilpības transporta līdzekļus. Taču problēma tā, ka treknajos gados sapirktos lielos autobusus pārdot un vietā nopirkt mikroautobusus, ar kādiem brauc nelegālie, nav nemaz tik vienkārši,» stāsta Narvaišs.
Tāpat tik raiti nesokas arī likumdošanas sakārtošanā. Satiksmes ministrija vairākkārt Saeimā iesniegusi grozījumus Autopārvadājumu likumā, lūdzot sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentētu neregulāro pārvadātāju darbību, jo šobrīd tādu, atšķirībā no citiem pasažieru pārvadājumu veidiem, nav.
Nelegālos pārvadātājus dala divās daļās. Vieni ir tie, kuri brauc absolūti nelikumīgi, bez jebkādām atļaujām, nodokļu nomaksas, un visa iekasētā nauda nonāk šofera kabatā. Lielākoties tie ir salīdzinoši veci mikroautobusi bez īpašām ērtībām. Vēl nesen viņi savus pakalpojumus diezgan nekaunīgi piedāvāja pie pašām Rīgas autoostas durvīm. Kopš cīņā iesaistījusies policija, dušmaņi kļuvuši piesardzīgāki. «Ar šiem cīnīties vieglāk. Ja konstatē nereģistrētu uzņēmējdarbību, pret viņiem var vērst visas iespējamās sankcijas līdz pat transporta līdzekļa atņemšanai,» atzīst Narvaišs. Izvērstajām aktivitātēm ir pirmie rezultāti - Rīgas pašvaldības policija pirms dažām dienām galvaspilsētā aizturējusi šoferi, kurš ar mikroautobusu no Bauskas uz Rīgu vedis pasažierus, lai gan šādai darbībai atļaujas viņam nav bijis.
Ir legālas firmas, kas reģistrējušās kā nodokļu maksātājas, daļa no tām tajā pašā Autotransporta direkcijā izņēmušas atļauju veikt neregulāros pārvadājumus, lai gan patiesībā veic ļoti regulārus un plānotus pasažieru pārvadājumus, izveidojot rūpīgi plānotu sistēmu ar visu dispečerdienestu. Ar šādiem cīnīties esot grūtāk, jo te likumpārkāpumu var konstatēt tikai ilgākā laika periodā.
Galvenais, ar ko «paņem» nelegālie pārvadātāji, ir mazāka maksa, lai gan ne visos gadījumos. Piemēram, brauciens uz Bausku ar nelegālo busiņu maksā tikpat, cik ar legālo autobusu - divus latus. Kā arī pasažieru nogādāšana «no durvīm līdz durvīm» un īsāks ceļā pavadītais laiks, ko legālie pārvadātāji nevar atļauties, jo tam ir noteiktas iekāpšanas, pasažieru uzņemšanas un izlaišanas vietas.
Tomēr nelegāļiem ir arī virkne mīnusu, uz ko norāda legālie pārvadātāji. «Šodien viņi ir, bet rīt var nebūt, un, ja braucienam nepieteiksies pilns busiņš, viņi var arī nebraukt, bet mēs būsim vienmēr un brauksim arī divu cilvēku dēļ,» stāsta uzņēmuma Norma-A, kas nodrošina regulāros starppilsētu pārvadājumus maršrutā Rēzekne-Rīga, valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.
Savukārt Narvaišs norāda uz to, ka ne invalīdiem, ne represētajiem busiņos atlaides neviens nepiedāvā, bet legālie pārvadātāji valsts noteiktās cilvēku kategorijas pārvadā bez maksas vai ar atlaidi.
Bet kāpēc, piemēram, Norma-A maršrutā Rēzekne-Rīga, kur tam pasažierus noceļ mikroautobusi ar vilinošu uzrakstu uz sāniem «Mums pa ceļam!», pati nevar pārorientēties uz biežākiem reisiem ar mazākas ietilpības autobusiem? Podgornijs norāda uz valsts pasūtījumu, kurš nosaka, ar kādiem autobusiem jābrauc, kādas kvalitātes pakalpojumi jānodrošina. «Kā mēs varam konkurēt ar pārvadātājiem, kuri nodokļus nemaksā un bākā lej sazin kādu degvielu,» sašutis ir Podgornijs.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas numurā!