Viņa sacīja, ka pērn vidēji brigādes diennaktī devās 1200 izsaukumiem, taču patlaban to skaits samazinājies līdz apmēram 800 izsaukumiem. Pakāpeniska izsaukumu, kuri nav neatliekami, šķirošana gan tika sākta jau gada pirmajā pusē, rudenī sasniedzot vidējo rādītāju ap 1000 izbraukumiem diennaktī.
Pēc Bukšas paustā, Rīgas reģiona centra mediķi patlaban dodas vidēji uz 400 izsaukumiem, bet apmēram 150 zvanītājus dienestam izdevies konsultēt vai pārvirzīt uz alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem.
Kaut arī ārkārtas medicīniskā situācija izsludināta NMPD Rīgas reģiona centrā, saņemto zvanu šķirošana un pacientu informēšana notiek visā Latvijā, piebilda Bukša.
Viņa arī norādīja, ka izsaukumu samazināšanās saistīta ne tikai ar NMPD darbu iekšēji, bet arī ar sabiedrības solidaritāti, izprotot ārkārtas medicīniskās situācijas nozīmi.
Bukša uzsvēra, ka NMPD mērķis un uzdevums ir reaģēt uz jebkuru situāciju, kas ir dzīvībai kritiska, un tieši šī iemesla dēļ patlaban dienestā notiek izsaukumu zvanu stingrāka izvērtēšana, maksimāli NMPD resursus koncentrējot kritiskām situācijām.
Vienlaikus Bukša informēja, ka ārkārtas medicīniskās situācijas izsludināšana ļāvusi apturēt mediķu atlūgumu skaitu, un patlaban būtiskas izmaiņas plūsmā no NMPD vairs nenotiekot.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.
Kā žurnālistiem sacīja dienesta direktore Liene Cipule, patlaban dienestā notiek "masveida mediķu aizplūšana", kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.
Satraukumu par iespējamo atalgojuma nepalielināšanu nākamgad paudušas arī Latvijas lielākās slimnīcas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji apgalvoja - ja nākamgad netiks palielināts mediķu atalgojuma finansējums, universitātes slimnīcu darbiniekiem samazināsies ienākumi.
Tikmēr veselības ministre Anda Čakša aģentūrai LETA pauda viedokli, ka patlaban veselības aprūpē notiek apzināta haosa radīšana.
Viņa uzsvēra, ka visi politiskie spēki ir solījuši finansējumu veselības aprūpei, kura ir prioritāte, turklāt, viņas ieskatā, ministrija izdarījusi visus priekšdarbus, kas nepieciešami, tostarp informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielināšanu iesniegts valdībā, bet finansējums virsstundu apmaksai - jau iestrādāts budžetā.