Ne visiem skola ir tā drošā un gaišā vieta

Turklāt secināms, ka skolēni vardarbību skolā uzskata pat par sava veida izklaidi, vēsta laikraksts Diena. Piemēram, kāda skolniece raksta: "Beidzot tas āpsis dabūja, ko pelnījis... muahahaha. Skolā kautiņš, action un tā."Lai gan jaunais mācību gads tik tikko sācies, par fizisku vardarbību jau ziņots gan Valsts policijai (VP), gan atsevišķi gadījumi izskanējuši publiskajā telpā. Taču par lielāko daļu fizisku konfliktu ārpus skolas neviens neuzzina. Viens no iemesliem - skolas cenšas nosargāt savu prestižu. Tikmēr emocionālā vardarbība, kas skolēnu vidū ir krietni izplatītāka, nepaliek tikai skolas sienās - bērnam, kurš kļuvis par upuri, vienaudži nereti uzbrūk arī internetā.Jau otrajā skolas dienā šajā mācību gadā kautiņš noticis kādā no Liepājas skolām, vienam no skolēniem pat nokļūstot slimnīcā. Par šādiem un līdzīgiem gadījumiem VP ziņo samērā bieži. Kā Dienai norāda VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, šogad līdz maija beigām vien reģistrēts ap 150 fiziskas vardarbības gadījumu skolās. Tomēr grūti esot runāt par konkrētām tendencēm, jo Rinkevics ir pārliecināts, ka policijas redzeslokā nonāk vien neliela daļa vardarbības gadījumu. Turklāt medicīnas iestādēm ir pienākums par fizisku vardarbību ziņot policijai, bet par emocionālu vardarbību neviens neuzzina, ja pats skolēns par to nerunā.Statistikas dati mudina policiju domāt, ka Rīgā vardarbību skolas slēpj vairāk vai arī to retāk pamana vecāki. Lielākā daļa iesniegumu policijā ir tieši no reģioniem, taču Rinkevics netic, ka Rīgā nekas tāds nenotiek. Iespējams, slēpjot bērnu konfliktus, skolas mēģina nosargāt savu prestižu.Policijā gan var pateikt, ka bērni pēdējos gados kļuvuši ciniskāki. Kā piemērus viņš min situācijas, ka skolēnam aizdedzināts džemperis vai mati, bērni savus vienaudžus bāzuši tualetes podā un likuši laizīt zemi.Tikmēr Dienas apzvanīto Rīgas skolu vadība par šiem jautājumiem runā nelabprāt un telefonintervijai nepiekrīt. Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde gan atzīst, ka vardarbība skolēnu vidū bijusi vienmēr un ir arī tagad, tomēr pēdējos gados nav nācies pieredzēt nopietnus kautiņus. Vienlaikus viņa atzīst, ka skolēni ir gudri un nekonfliktē pedagogu klātbūtnē. No skolas personāla puses būtiski ir konfliktus pamanīt un nepieļaut, lai tie pāriet fiziskā ietekmēšanā.Vairāk lasiet Annas Strapcānes rakstā _Ne visiem skola ir tā drošā un gaišā vieta laikraksta Diena _piektdienas, 25.septembra, numurā!