Deputāts atzīmēja, ka jāturpina sekot, kā situācija tālāk attīstīsies, uzsverot, ka militārā apvērsuma mēģinājums sniedz arī tālākos secinājumus Latvijai.
Taujāts, kā Latvija varētu sekmēt savu drošību, politiķis norādīja, ka viens no veidiem varētu būt panākt liegumu ieceļot Krievijas pilsoņiem visā Eiropas Savienībā.
Tāpat mērķtiecīgi jāstrādā, lai mazinātu jebkādas prokremlisko elementu iespējas destabilizēt situāciju. NDK priekšsēdētāja ieskatā, aizvadītā gada laikā šajā jomā ir sasniegts ievērojams progress - samazinājušās prokremliskās aktivitātes un aizvien vairāk identificēti cilvēki, kas šādas aktivitātes veic.
Dombrava uzsvēra, ka tikpat būtiski ir arī Latvijas bruņotie spēki un sadarbība ar starptautiskajiem partneriem. Viņa ieskatā, Latvijā ir jāpaplašina valstī izvietotie partneru spēki, kas novērstu militāro apdraudējumu.
LETA jau rakstīja, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins piektdienas, 23.jūnija, vakarā paziņoja, ka "Vagner" algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā un dodas uz Maskavu nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību. Algotņi pārņēma savā kontrolē Rostovu pie Donas un ceļā uz Maskavu grupējuma kolonnas sasniedza Voroņežas un Ļipeckas apgabalus, savukārt Maskavā tika veikti pasākumi pilsētas aizsardzībai.
Jau sestdienas, 24.jūlija, vakarā Prigožins paziņoja, ka vagnerieši pārtrauc virzīties uz Maskavu un dodas atpakaļ. Prigožinam Kremlis došot iespēju pārcelties uz Baltkrieviju, bet "Vagner" kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, sakot, ka neesot zināms, ar ko Baltkrievijā nodarbosies Prigožins.
Putins kvēlā uzrunā 24.jūlijā apsūdzēja Prigožinu valsts nodevībā un apsolīja sodīt vainīgos, bet pēc tam piekrita amnestijas līgumam, saskaņā ar kuru "Vagner" priekšnieks izvairīšoties no kriminālvajāšanas un pārcelsies uz Baltkrieviju.