Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Strenga stāsta, ka atšķirībā no komercbankām KS saviem biedriem aizdod nelielus kredītus, pretī neprasot nedz ķīlu, nedz biznesa plānu. Turklāt bankām galvenais mērķis ir peļņa, bet KS - biedru labums. KS biedri var saņemt aizdevumu arī, piemēram, mājas jumta remontam vai mašīnas iegādei. "KS aizdevumus izsniedz tikai saviem biedriem, un pamatā ir uzticēšanās. Proti, par KS biedriem var kļūt tikai cilvēki, kas konkrētajā teritorijā dzīvo, strādā vai kuriem tur ir īpašums. Līdz ar to ir zināms, kuram cilvēkam var un kuram nevar uzticēties. Starp KS biedriem nav nejaušu cilvēku vai svešnieku. Līdz ar to slikto kredītu īpatsvars ir neliels," skaidro Strenga.KS aizdevumus nevar izsniegt juridiskām personām, tāpēc lauku uzņēmēji aizdevumu bieži ņem kā privātpersonas un tālāk jau investē savā biznesā. Strenga norāda, ka galvenie aizdevumu ņēmēji ir individuālie komersanti, zemnieku saimniecības un mājražotāji, kuriem nepieciešams palielināt pašu kapitālu, paplašināt saimniecību vai, piemēram, nepieciešams līdzfinansējums kādam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektam. Aizdevumi tiek izsniegti arī dažādiem ikdienas pirkumiem, lai gan to īpatsvars ir neliels. Strenga uzsver, ka KS tiek izvirzītas ļoti stingras prasības no valsts institūciju puses, un to izpilde prasa daudz laika un resursu. Tāpēc būtu ļoti svarīgi ļaut KS apvienoties, tad būtu vieglāka gan visu administratīvo prasību izpilde, gan būtu lielāks naudas daudzums, kuru izsniegt aizdevumos. Pašlaik KS ieņēmumus veido vienreizēja iestāšanās maksa, kas dažādās KS svārstās no pieciem līdz 25 eiro, vienas obligātās pajas, kas nodrošina vienu balsi, iegāde (arī no pieciem līdz 25 eiro), kā arī papildu paju iegāde, kas gan nedod papildu balsis.Viens no zemniekiem, kurš ir Allažu KS biedrs un ņēmis arī aizdevumu, ir Jānis Zillers no zemnieku saimniecības Pīlādži, kuras pamatbizness ir augļkopība un kopš 2009. gada tajā darbojas arī vīna darītava. "Manai zemnieku saimniecībai jau rit 25. gads, to izveidoja mani vecāki, un visu laiku mēs esam to attīstījuši un paplašinājuši," stāsta Jānis, kurš ir diplomēts ģeogrāfs, taču biznesa specifikas dēļ drīzumā gatavojas absolvēt arī Bulduru dārzkopības tehnikumu. Jānis par Allažu KS biedru kļuva pirms diviem gadiem, tad arī paņēma aizdevumu savas saimniecības attīstībai, konkrēti - vīna darītavai. Jānis atzīst, ka viņam pat nav bijusi doma pēc aizdevuma vērsties bankā, jo "tur ir smaga, gara un sarežģīta birokrātiskā procedūra, jākārto kaudze papīru. KS tas viss bija daudz vienkāršāk, turklāt man nebija jāiesniedz biznesa plāns. Tiesa gan, līdztekus manai kā biedra vienai pajai, kas man dod vienu balsi, man bija jāiegādājas papildu pajas, kas bija nepieciešamas aizdevuma saņemšanai. Tagad šīs papildu pajas varu vai nu pārdot, vai saglabāt un izmantot nākamā aizdevuma saņemšanai, ja man tāds būs nepieciešams," skaidro Jānis. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 4.februāra, numurā!
Nauda, kas balstās uzticībā
Latvijā pašlaik darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības (KS), kas apvieno 18 000 biedru. Salīdzinājumam Lietuvā KS apvieno 500 000 biedru. Aptaujātie KS pārstāvji uzsver, ka izaugsmei ir liels potenciāls, īpaši reģionos. Savukārt kā galvenie šķēršļi, kas kavē straujāku KS izaugsmi, tiek minēti divi - aizliegums izsniegt aizdevumus juridiskām personām un aizliegums KS apvienoties, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.