Tāpat VMD norāda, ka augusta otrajā pusē un septembrī strauji samazinājās reģistrēto meža ugunsgrēku skaits.
Pēc operatīvās informācijas, šogad valstī dzēsti 594 meža ugunsgrēki salīdzinājumā ar 669 ugunsnelaimēm pagājušajā sezonā. Šogad kopējā uguns skartā platība meža zemēs ir 309 hektāri.
Šajā gadā lielākais meža ugunsgrēku skaits, līdzīgi kā iepriekšējos gados, reģistrēts Rīgas reģionālajā virsmežniecībā - 282 gadījumi, kas veido 47,4% no kopējā meža ugunsgrēku skaita valstī, savukārt kopējā uguns skartā platība Pierīgā ir 127 hektāri. Otrajā vietā meža ugunsgrēku skaita ziņā ir Dienvidlatgales virsmežniecība, kur tikuši dzēsti 113 meža ugunsgrēki ar kopējo platību 32 hektāri.
Lielākais šī gada meža ugunsgrēks bija Sēlijas virsmežniecībā, kur, domājams kūlas dedzināšanas rezultātā, izcēlās ugunsgrēks 17,81 hektāru platībā, no tiem 13,93 hektāri bija jaunaudzes.
Kā norāda Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis, visbiežākais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni. Meža ugunsgrēku ikgadējā dinamika pēdējos divos gados saistīta ar agru sniega segas pazušanu pavasarī, kas veicina kūlas ugunsgrēku izplatības pieaugumu, un samērā siltu laiku vasarā.
VMD pateicas sadarbības partneriem - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, AS Latvijas Valsts meži, SIA Rīgas meži, kā arī ikvienam apzinīgam meža apmeklētājam par atsaucību un atbalstu meža ugunsgrēku atklāšanā, dzēšanā un uzraudzībā.
Vienlaikus VMD Meža un vides aizsardzības daļas speciālisti atgādina, ka, neskatoties uz meža ugunsnedrošā laikposma beigšanos, mežā ir aizliegts dedzināt atkritumus, ciršana atlikumus vai kurināt ugunskuru tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem, dedzināt vai kurināt ugunskuru, ja kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Latvijā vienā meža ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji 1,3 hektārus meža platības. Savukārt ugunsgrēku dēļ mežam tiek nodarīti zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā.