Debates par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga vairāk nekā deviņas stundas. Par budžetu nobalsoja 60 deputāti, pret - 13, bet 21 tautas kalps atturējās. Balsojumā budžetu atbalstīja koalīcijas deputāti, pret bija opozicionāri no Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai, bet Saskaņas deputāti balsojumā atturējās.
Saeimas deputātu debates šoreiz bija salīdzinoši īsākas, diskusijām raisoties par pāris atsevišķiem priekšlikumiem, taču budžeta pieņemšana un balsojums bija ātri.
Premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) izteica pateicību gan koalīcijai, gan opozīcijai par saspringto budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas darbu ierobežotā laika dēļ.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) savukārt komentēja, ka budžeta sarežģītību vairojusi arī nestabilā un saspringtā starptautiskā situācija, kuras dēļ nācies samazināt ekonomikas izaugsmes prognozes - no sākotnēji plānotajiem aptuveni 300 miljoniem eiro, ko papildus bija paredzēts sadalīt nākamā gada valsts budžetā, pieejami bija apmēram 180 miljoni eiro.
Savukārt opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības politiķis Mārtiņš Bondars atzina, ka viņam pēc budžeta pieņemšanas nav padarīta darba sajūta un budžeta pieņemšana likusies pārmērīgi sasteigta.
Valsts budžeta izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, nākamā gada valsts
budžeta deficīts plānots 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,1 miljards eiro, izdevumi plānoti 5,5 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014.gada plānu, ir aptuveni 4%. Konsolidētā kopbudžeta, ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu, ieņēmumi 2015.gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,2 miljardi eiro.
Nākamgad prognozēta 2,4% inflācija.
Nākamā gada valsts budžetā par prioritātēm izvirzītas valsts aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai. Valsts budžetā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu.
Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielinās minimālās darba algas apmēru. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro. No nākamā gada 1.janvāra no 24% līdz 23% procentiem tiks samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme.