2016. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 330 eiro mēnesī (2015. gadā – 318 eiro mēnesī).
Pēc straujā samazinājuma par 4,6 procentpunktiem 2015. gadā nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars būtiski nav mainījies un 2016. gadā bija 18,4 % (2015. gadā – 18,6 %). Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34,3 % (2015. gadā – 34,4 %).
Ievērojami samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 25,5 % 2015. gadā līdz 19,8 % 2016. gadā. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 13,4 % un 14,4 %.
2016. gadā ir palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem (no 38,1 % 2015. gadā līdz 39,9 % 2016. gadā).
Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem – ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, šis rādītājs ir 72,8 %.
Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50 %, izņemot 2009. gadu – 47,9 %) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2016. gadā rādītājs sasniedza 56,5 %. Savukārt strādājošo personu nabadzības risks 2016. gadā bija tikai 8,8 % (2015. gadā – 8,3 %).
Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2017. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2018. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2017. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.
Plašāka informācija par apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP datubāzē sadaļā Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori.
solon