Monitoringa veikšanai atlasītas desmit novērošanas stacijas jeb parauglaukumi, kas izvietoti lidostas tuvumā esošajos mežos un īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - dabas parkā Beberbeķi. Meža ekosistēmu veselības novērošana līdz 2022.gadam atklāta konkursa rezultātā uzticēta starptautiskam vides konsultāciju uzņēmumam SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.
"Turpmākos piecus gadus lidostas tuvumā esošajos mežos vērtēsim, vai un kā pieaugošā gaisa satiksmes intensitāte lidostā un ar to saistīto gaisa kuģu dzinēju radīto izmešu apjoma palielinājums ietekmē tās apkārtnē esošo mežu veselību," stāsta SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment meža ekosistēmu eksperts Gatis Eriņš.
Eksperts skaidro, ka šogad un turpmākajos gados meža monitoringa ietvaros tiks pētīts koku vainagu stāvoklis un zemsedzes sastāvs, kādi augi un kādā daudzumā sastopami šajos mežos. Nākamajos gados eksperti ievāks datus un vērtēs, vai un kā mainās augu izplatība. Piemēram, vai monitoringam izvēlētajās vietās pieaugs šiem mežiem neraksturīgu augu sugu daudzums.
Lidostas apkārtnei ir raksturīgi boreālās klases meži, pamatā sausie priežu meži uz smilšainām augsnēm, piemēram, uz kāpām. Šajos mežos nereti sastopami dažādu sugu ķērpji, sūnas, kā arī retas un aizsargājamas sugas kā smiltāja neļķe, mārsils un pļavas silpurene. Neraksturīgas vai neiederīgas augu sugas novērotas pamatā gar apdzīvotām teritorijām un ceļu tuvumā.
"Jāņem vērā, ka mežs ir ļoti izturīgs, tāpēc izmaiņas, ko, iespējams, rada gaisa piesārņojums, nav uzreiz novērojamas. Tikai pēc pieciem gadiem varēsim izvērtēt, vai lidojumu skaita pieaugums atstāj paliekošas pēdas apkārtnes mežos," skaidro Eriņš.
Atbilstoši SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment veiktās gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas rezultātiem, lidostas radītais piesārņojums ir vairāk koncentrēts pašā lidostas teritorijā, kur atrodas manevrēšanas ceļi un skrejceļi, ik dienas paceļas un nolaižas desmitiem gaisa kuģu. Savā ziņā līdzvērtīgs piesārņojuma avots ir netālu esošā Kārļa Ulmaņa gatve, kur ikdienā ir ļoti intensīva satiksme.
Gaisa piesārņojuma modelēšanai izmantots lidostu gaisa kvalitātes pārvaldības modelēšanas rīks ADMS-Airport, ko gaisa kvalitātes prognozēšanai izmanto visās lielākajās lidostās pasaulē un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas asamblejā, pieņemot lēmumus vides jautājumos.
Meža vides monitorings ir viens no pasākumiem, kas veicams atbilstoši lidostas infrastruktūras attīstības projekta līdz 2020. gadam ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, lai izvērtētu lidostas darbības ietekmi uz vidi.
"Līdztekus meža vides monitoringam lidostā un tās apkārtnē esošajās teritorijās, lidosta īsteno dažādus pasākumus un monitoringa programmas, lai uzraudzītu un mazinātu lidostas darbības ietekmi uz vidi," norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa norāda, ka septembrī lidosta Rīga ir veiksmīgi noslēgusi trīs ISO auditus un lidostas kvalitātes un vides pārvaldības sistēmas ir pārsertificētas atbilstoši ISO 9001:2015 un ISO 14001:2015 standartiem, kā arī ir iegūts jauns energopārvaldības sistēmas sertifikāts atbilstoši ISO 50001:2011 standartam.
Lidosta seko līdzi arī zosu un dzērvju skaita izmaiņām tuvējā apkārtnē un novēro Babītes ezera kaiju koloniju, visa gada garumā nepārtraukti veic trokšņu monitoringu, kā arī rūpējas par efektīvāku energopārvaldību. Drīzumā lidosta plāno paplašināt atkritumu šķirošanas programmu, iesaistot tajā arī pasažierus.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskatam par lidostu darbības rādītājiem Eiropā 2018.gada 2.ceturksnī starptautiskā lidosta Rīga bija otrā Eiropas straujāk augošā lidosta. No lidostas Rīga ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 70, bet vasaras sezonā - uz 100 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2017.gadā lidosta Rīga apkalpoja vairāk nekā 6 miljonus pasažieru – 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.