Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti

Turklāt paredzams, ka vēl notiks cīņas par jau ieturētajām soda naudām.Latvijas Televīzijas raidījums de facto ziņo, ka kopš 19 atjaunoto dīzeļvilciena vagonu pieņemšanas ekspluatācijā DMU vilcieni tiem veikuši jau 57 garantijas remontus. Turklāt 19.septembrī ekspluatācijā pieņemtajam vilcienu sastāvam pirmās nedēļas laikā pagūts veikt jau četrus remontus.Pirmie vagoni tika pieņemti maijā, pēdējie septembrī.

Piemēram, vasarā nodotajām vagonu grupām katrai veikti vairāk nekā desmit garantijas remonti. Testējot vagonu grupas, tām parādījās nepilnības, kas saistītas ar sūkņu un dzinēja darbību, taču visbiežāk problēmas saistītas ar pasažieru ērtībām, salona aprīkojumu un durvju darbību. Vilcienu pieņemšanas laikā problēmu nav bijis un akti parakstīti bez iebildumiem. Nepilnības parādījušās ekspluatācijas laikā. DMU Vilcieni pārstāvis, Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts apgalvo, ka lielais garantijas remontu skaits ir normāls process pilnībā pārbūvētiem vilcieniem. Viņš norāda, ka 57 garantijas remonti nenozīmē, ka vilcieni tik reižu ir salūzuši tā, ka nekust.

"Dažreiz kaut kādas programmatūras lietas, kas nedarbojas kā nākas, kad klients pasauc – arī tas ir garantijas remonts. Citkārt tas prasa 1-2 stundas," saka Kamarūts.

Abi gadījumi, kad vilcieni palika pusceļā, esot bijušas sekas kļūdām, uz kurām mašīnisti esot nepareizi reaģējuši. Taču abi gadījumi, kad vilcieni ceļu nevarēja turpināt, izskanēja pietiekami plaši. Pirms lemt par to, vai pārskaitīt atbalsta naudu no Kohēzijas fonda, Finanšu ministrija lūgusi Satiksmes ministrijai veikt padziļinātu pārbaudi par šiem apstākļiem un sniegt atbildi līdz 21.oktobrim.

Dīzeļvilcienus nolēma modernizēt pirms trim gadiem, steidzot apgūt Eiropas fondus. Jau tolaik ekspertīzes norādīja – atjaunošana varētu izmaksāt tikpat, cik jaunu iegāde, taču modernizēto mūžs būtu īsāks. Termiņi bija īsi, darbi sarežģīti, un biznesu šajā projektā saskatīja tikai viens uzņēmums – pilnsabiedrība DMU Vilcieni, to veikt par 22 miljoniem eiro. Galu galā vilcieni bija gatavi gadu vēlāk.

"Klienta izvēlētais scenārijs nebija pats veiksmīgākais – vienā pasūtījumā bija gan projektēšana, gan prototips, gan  sertifikācija, gan ražošana – ļoti apjomīgs kontrakts," raidījumam de facto pauda Kamarūts.

Ja projektu pabeigtu laikus, Pasažieru vilciens no Kohēzijas fonda un valsts budžeta saņemtu atbalstu - 15 miljonus eiro. Taču termiņu kavējumi iespējamo atbalsta summu jau ir samazinājuši par trešdaļu - līdz 10 miljoniem. Projektu par neveiksmīgu eksperimentu sauc gan Pasažieru vilciena vadītājs, gan tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). 

DMU vilcieni veido trīs biedri. Finansiāli apjomīgāko daļu veica Rīgas Vagonbūves Rūpnīca, darbus deviņu miljonu eiro vērtībā - Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, kuras vadībā ir par kukuļdošanu aizdomās turētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Mazākā daļa ir trešajam biedram - VRC Zasulauks, kas pieder Pasažieru vilcienam un Rīgas Vagonbūves rūpnīcai. VRC Zasulauks projektā bija atvēlēts izjaukt vilcienus, kā arī plānots uzticēt garantijas apkalpošanu.Satiksmes ministrija informējusi Eiropas fondu uzraugu, ka tā pēta arī atjaunoto vilcienu ekspluatācijas efektivitāti. To var mērīt, piemēram, pēc tā, cik izmaksā viens vilciena kilometrs. Iepirkumā figurē tikai modernizācijas cena, bet lietošanas dārdzība – izpalikusi.

"Diemžēl iepirkumā figurē tikai viens – cena. Ja būtu ierakstīts, ka viena kilometra vilciena izmaksām būtu jābūt kādā konkrētā līmenī, ar kādu maksimālo augšējo robežu, tad tā būtu tā robeža, kurai līdzināties, un varētu pateikt ražotājam – mēs gribējām tādu vilcienu, bet jūs piegādājāt tādu, kas tērē vairāk degvielas un ir dārgāks ekspluatācijā, nekā solījāt. Mums nav šī kritērija," saka AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Pasažieru vilciens modernizācijas projektu lūdza izvērtēt arī auditorkompānijai KPMG. Auditori augustā devuši slēdzienu, ka līguma termiņu pagarināšana un galu galā arī izpildīšana tomēr bijusi ekonomiski izdevīgāka nekā līguma laušana kādā no jau uzsāktās īstenošanas etapiem. Taču tajā pašā laikā arī secināts, ka pasūtītājs neapzinājās, kādos termiņos darbu var pabeigt, bet DMU vilcieni uzņēmās šos darbus, neraugoties uz to, ka dzelzceļu mašīnbūvē piegāžu cikls ir pat teju gads.

Bijušais Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis raidījumam norādīja: "Es esmu tāds cilvēks, kas uzskata, ka rezultāts ir galvenais, un rezultāts ir noslēdzies, vilcieni brauc pa sliedēm. Es teiktu tā, ka es lepojos ar padarīto darbu."Gala samaksa par visiem darbiem paredzēta nākamnedēļ. Taču pirms naudas saņemšanas DMU vilcieniem jāiesniedz bankas garantija nākotnes remontu nodrošināšanai. Tā būs 1,1 miljonu eiro liela (5% no līguma summas), un to uz pusēm nodrošinās Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un Rīgas Vagonbūves rūpnīca. Taču jau šobrīd par ievērojami nokavētajiem termiņiem Pasažieru vilciens no uzņēmējam paredzētajiem maksājumiem ieturējis soda naudu – 2,2 miljonus eiro, kas ir maksimāli iespējamais līgumsoda apjoms. Uzņēmējs sodu nevēlas maksāt.

"Šobrīd mēs no savas puses uzskatām, ka šī diskusija nav pabeigta – cik kavējumu iemesli ir bijuši atkarīgi no mums, tīri no darbības vai bezdarbības, un tamlīdzīgi," norādīja Kamarūts, piebilstot – ja domstarpības neizdosies atrisināt, iespējama arī tiesāšanās.

Raidījuma de facto rīcībā esošās ziņas liecina, ka noslēgtā līguma nosacījumi ir pārāk plaši interpretējami. Tas nozīmē, ka ar uzņēmēju varētu rasties domstarpības gan par līgumsoda piemērošanu, gan garantijas nodrošinājuma izmantošanu. Šobrīd DMU vilcieni valstij ir parādā arī pievienotās vērtības nodokļa maksājumu par vairāk nekā pusmiljonu eiro, savukārt uzņēmuma biedrs Rīgas Vagonbūves Rūpnīca vēl septembra sākumā valstij bija parādā vairāk nekā 600 tūkstošus eiro. Kamarūts sola, ka nodokļu parādu samaksās, kad saņems naudu par piegādātajiem vilcieniem, bet šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam lūgts maksājumus atlikt.