MK komitejas darba kārtībā nonāk Stambulas konvencijas apstiprināšana, taču jautājumu tūlīt atliek

Valsts kancelejas pārstāve Sabīne Spurķe aģentūrai LETA teica, ka jautājuma izskatīšana atlikta, ņemot vērā tā sarežģītību. "Nepieciešamas vēl papildus konsultācijas un izpēte, jo ministriju paustā informācija ir pretrunīga," piebilda Spurķe.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijas sagatavoja likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā. Tagad likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, izņemot Dzintara Rasnača (NA) vadīto Tieslietu ministriju (TM).

Kā aģentūrai LETA stāstīja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova, augustā dokuments tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, pēc tam tika saņemti atzinumi no iesaistītajiem, tostarp TM, kura pirmajā atzinumā neiebilda pret likumprojekta virzību, bet noteica vairākus nosacījumus.

LM pārstāve skaidroja, ka novembrī notika saskaņošanas sanāksme, un pēc tās dokuments tika precizēts un atkārtoti nosūtīts visām institūcijām. Saskaņošanas sanāksmē no TM pārstāvjiem neesot saņemti nekādi juridiska rakstura iebildumi, tomēr savā otrajā atzinumā pagājušā gada decembrī TM norādīja, ka tomēr neatbalsta likumprojekta tālāku virzību, nepamatojot šādu lēmumu.

Vienlaikus TM izteica priekšlikumu attiecībā uz iespējamu Ministru kabineta rīcību, proti, ministrija norādīja, "ja Ministru kabinets tomēr izšķiras atbalstīt konvencijas ratifikāciju", likumprojektam jāpievieno skaidrojoša deklarācija. TM piedāvāja formulējumu šādai skaidrojošajai deklarācijai, un šī redakcija, pēc LM domām, ir ļoti problemātiska. TM piedāvātā skaidrojošā deklarācija pēc savas būtības ir atruna par visu konvenciju, un starptautiskajā līmenī tā tiks uztverta kā nepieļaujama atruna, norādīja Boļšakova.

Pēc viņas paustā, Latvija konsekventi pieturējusies pie principa, ka jebkuram starptautiskam dokumentam valsts pievienojas tikai tad, kad ir izpildītas tā pamatprasības, tāpēc kopš 2011.gada, kad Stambulas konvencija tika pieņemta, Latvija ir konsekventi strādājusi, lai ieviestu šīs konvencijas prasības. Gadu gaitā tika ieviesti tādi pasākumi kā pagaidu aizsardzība pret vardarbību un valsts rehabilitācija no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām, turklāt 2017.gadā tika veikti vēl vairāki grozījumi dažādos normatīvajos aktos. Visu šo izmaiņu rezultātā beidzot var uzskatīt, ka nav būtisku neatbilstību konvencijas prasībām un var virzīties, lai konvenciju ratificētu.

Likumprojekts paredz, ka Latvija piemērotu konvenciju atbilstoši Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, savukārt Satversmē ir atrunāts, ka Latvijas valsts aizstāv tradicionālo ģimenes savienību starp sievieti un vīrieti. Stambulas konvencijas kritiķi ir saskatījuši tajā aspektus, kas varot nonākt pretrunā konservatīvai izpratnei par ģimeni, piemēram, dokumentā tiekot lietots termins sociālais dzimums, un konvencijas kritiķi apgalvo, ka tas pavēršot ceļu seksuālo minoritāšu laulībām.

Likumprojekts paredz parakstīt konvenciju ar vienu atrunu, kas attiecas uz regulējumu par maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Atruna nepieciešama, ņemot vērā Latvijas tiesību sistēmas īpatnības, proti, lietvedības sākšanai par administratīvi sodāmu maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu nepieciešams cietušā iesniegums.

Kā skaidro ministrija, likumprojektu tika uzdots saskaņot ar TM, Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Tāpat atzinumu par likumprojektu sniedza nodibinājums "Centrs Marta", partija "Latvijas attīstībai" un biedrība "Latviešu identitātes atbalsta biedrība".

Pēc LM paustā, būtiskākie izteiktie iebildumi bija saistīti ar likumprojektam nepieciešamo papildus finansējumu, konvencijas būtību kā tādu, kā arī likumprojekta pantu, kas paredz Stambulas konvenciju ratificēt ar atrunu, proti, vairākas nevalstiskās organizācijas norādīja, ka konvencija būtu jāratificē bez jebkādām atrunām.

EP Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir dokuments, ko 2011.gadā izstrādāja EP, līdzdarbojoties visu dalībvalstu pārstāvjiem. No 47 EP valstīm Stambulas konvencijai nav pievienojusies tikai Krievija un Azerbaidžāna. Stambulas konvenciju ratificēja 28 EP valstis, tostarp 17 Eiropas savienības (ES) valstis. ES konvenciju parakstīja 2017.gada 13.jūnijā. Konvenciju ratificēja tādas ES dalībvalstis kā Austrija, Beļģija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija.

LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai. Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās.

Pēc LM sniegtās informācijas, Stambulas konvencija piedāvā skaidru vīziju un plānu dalībvalstu vardarbības mazināšanas politikas veidošanai, daudzas valstis izvēlas šai konvencijai pievienoties, tādejādi apliecinot savu gatavību veidot nesadrumstalotu, mērķtiecīgu un uz pierādījumiem balstītu politiku, turklāt gūstot iespēju saņemt starptautisko ekspertu rekomendācijas tās efektīvākai īstenošanai.

LM uzver, ka Latvijā vardarbības problēma pret sievietēm un ģimenē ir nopietna, jo tā izpaužas ne tikai kā ļoti augsts cietušo skaits, bet arī augsts tolerances līmenis pret vardarbību ģimenē.

Kā ziņots, Valsts sekretāru sanāksmē pagājušā gada augustā izsludināts likumprojekts par Stambulas konvencijas ratificēšanu.

Likumprojekts paredz, ka Latvija pieņem un apstiprina konvenciju, kuru pērn 18.maijā Bulgārijā, Sofijā, parakstīja Reirs.

Kā norādīja Reirs, izpratnei par to, ka jebkāda veida vardarbība pret sievietēm, vardarbība ģimenē nav pieņemama, ir jākļūst var vispārpieņemtu normu. "Stambulas konvencijas uzdevums ir ne tikai sakārtot un pilnveidot likumdošanu, bet arī veikt plašu izskaidrojošo darbu," uzsvēra ministrs.