"Tā tiešām izskatās, un tas ir tas, kas ir uztraukums ne tikai Nacionālās apvienības (NA) rindās, bet kopumā politiskajā vidē. Arī sabiedrība uzdod jautājumus, vai vārdi un darbi ir divas dažādas lietas. Tāpēc es teiktu, ka šis retoriskais jautājums ir dienaskārtībā," pauda politiķis.
Viņš norādīja, ka koalīcijas partneri patlaban ir ambiciozāki no NA, bet NA neapvainojas, partija drīzāk ir neizpratnē, vai AS un JV tiešām vajadzēja darīt tā, kā ticis izdarīts.
Mitrevics akcentēja, ka, veidojot valdību, Valsts prezidenta amats neesot bijis diskusiju objekts - neviens neko nevienam nav solījis. "Domāju, ka tā ir mācību stunda nākotnei. Ja kāds politiskais spēks savu labāko prezidenta kandidātu, tautas tiešām mīlētu atrod savās politiskajās rindās un, vēl vairāk, ja tas ir politiskā spēka līderis, tad tas ir diemžēl koalīcijas veidošanas jautājums - ja ne par personālijām, tad par principiem, kā mēs drīkstam, nedarot pāri viens otram, rīkoties, izvēloties prezidenta amata kandidātu," sacīja politiķis.
Viņš uzskata, ka prezidentam ideālā gadījumā nav jānāk no politiskās vides. Mitrevics akcentēja, ka Valsts prezidentam ir jābūt "supercilvēkam" - lai Valsts prezidents būtu tiešām visas tautas prezidents, tad viņam jābūt pārcilvēkam ar visām labajām īpašībām. "Tas ir tas, kā NA skatās - vērtības, stāja, simbols, vizītkarte, ģimenisko vērtību nesējs. Tas kopumā iedod sapratni NA uzdot jautājumu, vai starp esošajiem kandidātiem ir šāds," sacīja Mitrevics.
Saeimas deputāts pagaidām atturas prognozēt, vai tiešām NA nebalsos ne par vienu no izvirzītajiem amata kandidātiem, jo viss mainās pa stundām un varot būt dažādi pagriezieni.
Jautāts, vai situācijā, ja "Jaunās vienotības" (JV) virzīto amata kandidātu ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) ievēlē ar opozīcijas balsīm, NA vairs nevēlēsies palikt koalīcijā, Mitrevics pauda, ka, ja runā par valdību vai koalīciju, tad koalīcijas partijām esot trīs iespējas. Pirmā iespējam esot saglabāt esošo koalīciju, par ko "vēl brūces nav sadzijušas valdības veidošanas sakarā", tādējādi atrodot iespēju strādāt šajā koalīcijā. Tas gan nozīmētu, ka "mūsu partneriem ir jāsamazina savas ambīcijas", piebilda Mitrevics.
Otra iespēja - visiem trim politiskajiem spēkiem turpmāk strādāt opozīcijā. Savukārt trešā iespēja būtu strādāt jaunā koalīcijā, bet tad ir jāspēj paskaidrot, "kādēļ tu tur esi un kas ir tie principi, kuru dēļ es nonācis jaunā koalīcijā, iespējams, pārkāpjot kādus savus solījumus". Mitrevics gan norādīja, ka trešais iesējamais variants ir tas, ko NA neizskata patlaban kā vismazāk iespējamu.
Viņaprāt, par virsmērķi jāizvirza ir koalīcijas stabilitāte un valdības rīcībspēja, jo "iesaldēt veselības, izglītības, nodokļu reformas un citus jautājumus ir netaisnīgi pret sabiedrību".
Kā ziņots, visi trīs Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti - AS dibinātājs un uzņēmējs Uldis Pīlēns, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un publiskās pārvaldības eksperte Elīnu Pinto - atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām un attiecīgi var pretendēt uz šo amatu, atzina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Tikmēr Ministru prezidents, viens no JV līderiem Krišjānis Kariņš runas par iespējamu jaunu valdošās koalīcijas kodolu, kurā iekļautos pašlaik opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vai "Progresīvie", dēvē par spekulācijām.
Taujāts, vai pēc Valsts prezidenta vēlēšanām pašreizējai valdībai varētu pievienoties ZZS vai "Progresīvie" un vai varētu tapt jauna valdība ar jaunu partiju kodolu, Kariņš atteica: "Jūs man tagad aicināt spekulēt par nākotni." Viņš spekulācijas atstāšot politikas vērotāju ziņā.
Savukārt vaicāts, vai esošās koalīcijas partijas - JV, AS un NA - meklēs jaunu kopīgu prezidenta amata kandidātu, ja 31.maijā Valsts prezidents netiks ievēlēts, premjers atteica, ka jau iepriekš to piedāvājis abiem pārējiem koalīcijas partneriem, taču saņēmis noraidošas atbildes.
Tāpēc JV pašlaik strādājot, lai Saeimā būtu atbalsts pašu izvirzītajam kandidātam - Rinkēvičam, atzīmēja Kariņš.
Savukārt NA un AS politiķi pēc koalīcijas partiju sanāksmes atkārtoti uzsvēra pretestību kādām izmaiņām koalīcijas sastāvā. Gan NA politiķis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, gan Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) pirmdien vēlreiz pauda noraidošu attieksmi pret tādu koalīcijas modeli, kurā būtu ZZS un/vai "Progresīvie".