Dzimstības un mirstības rādītāji ES gandrīz sakrīt, bet iedzīvotāju skaita pieaugums saistās ar iebraucējiem. Savukārt Latvijā ar negatīvu zīmi ir gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. Valsti joprojām ik gadu pamet apmēram 20 tūkstoši cilvēku, bet iebrauc uz pusi mazāk, saka demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš arī piebilst, ka, salīdzinot ar laiku no 2010. līdz 2012. gadam, emigrācijas bums ir beidzies, tomēr uzskats, ka izbraucēju skaits katru gadu krītas, arī ir maldīgs. Turklāt precīzu izbraukušo skaitu fiksēt datos ir sarežģīti, jo "ir ļoti grūti piedzimt vai nomirt un nebūt reģistrētam, bet ir ļoti viegli emigrēt, nodzīvot desmit gadus un tik un tā skaitīties Latvijas iedzīvotāju starpā".
Demogrāfs atzīst, ka iemesli tam, kādēļ izbraukšana turpinās, nav nopietni pētīti. Taču, tā kā šie cilvēki lielākoties ir gados jauni, nav acīmredzamas saites, kas viņus te tur, piemēram, algas citviet Eiropā ir lielākas. Arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis norāda, ka noteicošais faktors, lai aizbraucēji atgrieztos un valstī vēlētos dzīvot arī citi, tomēr ir labklājības līmenis, bet tam ātrus risinājumus piedāvāt nav iespējams. Tomēr abi ieskicē vairākus virzienus, kuros valsts varētu strādāt.
Latkovkis vērtē, ka valstij mērķtiecīga un praktiska reemigrācijas plāna īsti nemaz nav. Tajā vienkārši iekļauti punkti par darbībām, kuras veic dažādas institūcijas un kuras saistāmas ar reemigrāciju. Arī ziņojumā par plāna izpildi redzams, ka gana liels pastāvīgs finansējums tā īstenošanai nav atvēlēts. Piemēram, nav izdevies izveidot institūciju, kas ieinteresētajiem sniedz informāciju par atgriešanos un uzturēšanos. Turklāt, kā Dienai pauž Ekonomikas ministrijā (EM), plāna mērķis nemaz nav atgūt aizbraukušos, jo šādu lēmumu ietekmē personiski apsvērumi un reemigrācijas pasākumi to pieņemšanā nav izšķirošie. Mežs gan norāda, ka programma bieži kritizēta lieki, jo gaidas pret to bija naivas. "Tika gaidīts, ka valdība nodrošinās lielas algas, dzīvesvietas, gatavu paketi, lai cilvēki varētu atgriezties. Tas diemžēl nav iespējams. Neviena valdība nevar nakts laikā dubultot algas," uzsver demogrāfs.
Atbalstu arī grūti sniegt no ētikas viedokļa, jo sanāk, ka Latvijas iedzīvotāji ar savu nelielo algu atbalsta tos, kas ekonomiskā ziņā saistībā ar darbu ārzemēs ir veiksmīgāki. No vienas puses, šie cilvēki ir ļoti nepieciešami, bet no otras – nabadzīgākai valstij jāmēģina cilvēkus atvilināt no bagātākas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 14.jūlija, numurā!