Ministre atzīmēja, ka pašlaik ir skaidri dabasgāzes tarifi līdz gada beigām. Lai arī tarifs ticis būtiski palielināts, tas tomēr jau ir zemāks par reālajām gāzes cenām.
Indriksone atkārtoti uzsvēra, ka šādos apstākļos, kad apstiprinātais tarifs ir zemāks par gāzes reālajām cenām, tirgotājs teorētiski visus zaudējumus var iekļaut nākamajā tarifā, kas stāsies spēkā ar nākamo gadu, tomēr politiķe ir pārliecināta, ka visus zaudējumus automātiski ielikt nākamajā gāzes tarifā šoreiz nebūs iespējams, pretējā gadījumā nepanesami var palielināties iedzīvotāju maksājumi.
Ekonomikas ministre par situāciju jau esot informējusi kolēģus valdībā, kas vēl lems par šo jautājumu.
Savukārt par potenciālo palīdzību iedzīvotājiem, lai palīdzētu segt strauji augošās energopatēriņa izmaksas, Indriksone runāja izvairīgi, klāstot, ka tas esot Labklājības ministrijas atbildības jautājums, kas gatavojot ziņojumu valdībai. Pēc viņas vārdiem, joprojām tiek paredzēts, ka ekonomiski mazāk aizsargātās sabiedrības grupas saņems ikmēneša atbalstu, bet pārējiem plānots segt 50% no apkures rēķinu pieauguma.
Labklājības ministrija esot aplēsusi, ka lielas grūtības nomaksāt paaugstinātos rēķinus par siltumapgādi varētu būt 5,7% mājsaimniecību.
Savukārt Ekonomikas ministrija kopā ar ekspertiem gatavojot praktiskus ieteikumus iedzīvotājiem, kā mazināt energoresursu patēriņu.
Runājot par gāzes piegādēm, politiķe uzsvēra, ka ar Krieviju nekad nevar rēķināties, tāpēc labāk atteikties no šīm piegādēm pēc iespējas ātrāk. Viņa atzina, ka vēl līdz gada beigām Latvijas uzņēmumiem ir iespējams iegādāties gāzi arī no Krievijas, ja vien tiešām tiek nodrošinātas piegādes un netiek pārkāptas Eiropas Savienības noteiktās sankcijas.