Kā skaidro LM, plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.
Plāns paredz normatīvajos aktos nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt jeb palielināt minimālos ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023.gada 1.janvāra, kā arī noteikt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu - garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta - nodrošināšanai no 2022.gada un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai.
Minētie pasākumi attiecas uz GMI pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju saņēmējiem.
Plāna īstenošanai plānots ieguldīt valsts un pašvaldību finanšu resursus. Šogad plāna realizācijai nepieciešami 111 604 380 eiro. No tiem lielākā daļa jeb 69,07 miljoni eiro paredzēti no LM budžeta, savukārt 40,83 miljoni eiro - no pašvaldību budžeta.
LM aplēses liecina, ka 2022.gadā plāna izpildei kopumā būs vajadzīgi 96,94 miljoni eiro, savukārt 2023.gadā kopumā būs nepieciešami 104,10 miljoni eiro.
Šobrīd likumā "Par sociālo drošību" ir noteikts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Tomēr LM norāda, ka regulārai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai, balstoties uz konkrētu aprēķina metodoloģiju, būtu jānotiek katru gadu, lai veicinātu būtiskāku ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska indeksa samazināšanos, tāpēc ministrija piedāvā minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu noteikt ikgadēji no 2023.gada.
Plāns paredz regulāru minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu izmaiņām, kā rezultātā mājsaimniecība varēs pretendēt uz GMI pabalstu, tikt atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu. Tas nozīmē, ka plāna ieviešanas rezultātā palielināsies trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību skaits un GMI pabalsta saņēmēju skaits.
Attiecīgi plāna ieviešana ietekmēs pašvaldību izdevumus gan saistībā ar nodrošināto atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, gan GMI un mājokļa pabalstu nodrošināšanai.
Papildus personām, kurām noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss, ir tiesības arī uz atvieglojumiem veselības aprūpē, tādējādi LM paredz, ka plāna ieviešanai būs ietekme arī uz veselības nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai.
Ministrijā informē, ka 2019.gadā Latvijā trūcīgo skaits bija 41 522 personas, savukārt 2020.gadā - 37 464 personas. Ņemot vērā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa palielinājumu, 2021.gadā tiek prognozēts trūcīgo personu skaita pieaugums par 72% - līdz 64 439 personām. 2022.gadā trūcīgo skaits tiek prognozēts - 61 217 personas.
Vienlaikus ministrijā skaidro, ka 2023.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek paaugstināts līdz 305 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 214 eiro. Ņemot vērā, ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2020.gadā bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 259,5 eiro, proti, par 102,7% lielāks nekā 2020.gadā spēkā esošais - 128,06 eiro.
2023.gadā tiek prognozēts trūcīgo skaita pieaugums par 18,25% līdz 72 388 personām.
Savukārt 2024.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek paaugstināts līdz 318 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet otrajai un nākamajām personām - 223 eiro. LM prognozē, ka 2024.gadā trūcīgo skaits pieaugs par 4,24% un sasniegs 75 455 personas.
Savukārt GMI pabalstu 2019.gadā saņēma 17 249 personas, tostarp 3165 bērni, 6478 - nestrādājošas personas un 1690 pārējās personas darbspējīgā vecumā, 3097 - personas ar invaliditāti un 2819 - pensijas vecuma personas. 2019.gadā GMI pabalstam izlietoti 4 721 053 eiro. Vidējais GMI pabalsta apmērs personai mēnesī 2019.gadā bija 42,79 eiro, bet GMI pabalsta vidējais saņemšanas ilgums 2019.gadā bija 5,08 mēneši.
Pērn GMI līmenis tika paaugstināts no 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī, tomēr GMI pabalsta saņēmēju skaits samazinājās par 4,27%. GMI pabalstu saņēma 16 511 personas, un minētajam pabalstam tika izlietoti 5,18 miljoni eiro. Vidējais GMI pabalsta apmērs personai mēnesī 2020.gadā bija 48,91 eiro, bet GMI pabalsta vidējais saņemšanas ilgums 2020.gadā bija 5,68 mēneši.
Ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai personai tiek noteikts 109 eiro apmērā, bet parējām personām mājsaimniecībā tie ir 76 eiro, turklāt, ņemot vērā arī īstenotos pasākumus pensijas vecuma personām, kas samazinās pensijas vecuma personu skaitu GMI pabalsta saņēmēju vidū, šogad GMI pabalstu saņemt varētu 24 829 personas. Nepieciešamais finansējums šim mērķim 2021.gadā ir 11 842 412 eiro.
Savukārt nākamajā gadā attiecībā uz GMI sliekšņa apmēru izmaiņas netiek plānotas, tāpēc GMI pabalsta saņēmēju skaits samazināsies, pauda LM, kas prognozē, ka 2022.gadā to saņems 23 591 personas. Šim mērķim būs nepieciešami 11,25 miljoni eiro.
Tikmēr dzīvokļa pabalstu 2019.gadā saņēma 70 954 personas, un tam izlietoti 13,76 miljoni eiro. Tātad vidēji 194 eiro gadā vienai personai. Pērn dzīvokļa pabalstu saņēma 64 481 personas, un tam izlietoti 13,34 miljoni eiro, tātad vidēji gadā iztērēti 207 eiro vienai personai.
Šogad, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, kas stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā, tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 64 439 personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai tiek prognozēts 28,99 miljonu eiro apmērā.
2022.gadā tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita samazinājums par 11,47% līdz 57 048 personām un nepieciešamais finansējums varētu būt 25,67 miljoni eiro.
Savukārt 2023.gadā plānots paaugstināt GMI slieksni un GMI pabalsta saņēmēju skaitu. Ņemot vērā, ka GMI slieksnis un GMI pabalsta saņēmēju skaits tieši ietekmē mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu, tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 72 388 personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai tiek prognozēts 32,57 miljoni eiro.