Tāpat kā citur, arī koledžās demogrāfiskās situācijas dēļ pēdējos gados samazinājies studējošo skaits, tomēr tas nav iemesls, lai par šo izglītības posmu aizmirstu, uzskata eksperti. Eiropas līmenī patlaban notiek ne viena vien diskusija par to, ka izglītības sistēma sagatavo augstāk kvalificētus darbiniekus, nekā darba tirgum nepieciešams. Atbilde te esot tieši pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, ko arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpmākajos gados nolēmusi attīstīt, koledžu infrastruktūrā un mācību vides uzlabošanā ieguldot struktūrfondu līdzekļus aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Taču rodas jautājums, vai ar šādām investīcijām būs gana, lai celtu to prestižu. Iespējams, jādomā arī par šo skolu tīkla optimizāciju.
Parādījusies nauda
Patlaban no visiem studējošajiem Latvijā vidēji 18% mācās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās, ko Eiropā saprot kā īsā cikla izglītību. Eiropas Savienībā vidēji tie ir 7,5% studentu, bet, piemēram, Lietuvā un Igaunijā šādu programmu nav.
IZM Augstākās izglītības zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone Dienai atzīmē, ka liela daļa koledžu īsteno arī profesionālās vidējās izglītības programmas, tāpēc daļu pārmaiņas skārušas jau iepriekš, kad reformas notikušas profesionālo vidusskolu lauciņā. Tomēr kopumā koledžas līdz šim atstātas novārtā, jo uz līdzekļiem pretendējušas arī augstskolas un ar tām sacensties bijis grūti. Tagad nauda atvēlēta tikai koledžām. Jansone skaidro, ka mērķis ir uzlabot šo izglītības iestāžu studiju vidi, lai tās būtu pievilcīgākas studentiem. Kopumā infrastruktūrā un mācību vides uzlabošanā līdz 2019. gadam paredzēts ieguldīt aptuveni 13,3 miljonus eiro, no kuriem 11,3 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Savukārt veiksmīga attīstības scenārija gadījumā 2019. gadā koledžas varēs pretendēt uz finansējuma palielinājumu, sasniedzot 14,2 miljonus eiro. Naudu plānots ieguldīt tajās koledžās, kurās studiju programmas tiek īstenotas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā. Lai gan iepriekšējā periodā šīs koledžas saņēmušas atbalstu no struktūrfondiem, tas bijis samērā neliels, lai panāktu būtiskus uzlabojumus.
Lauvas tiesu no atvēlētā finansējuma saņem Rīgas Tehniskā koledža (6,6 miljoni eiro) un Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža (4,2 miljoni eiro). Patlaban visām koledžām ir jāiesniedz savi projekti, ieceres jārealizē līdz 2022. gadam. Jansone norāda, ka koledžas kvalitātes radītāji atlases kritērijos nav ņemti vērā, tāpēc nevar teikt, ka investīcijas saņems labākās skolas. Ir vērtētas tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās jomas un nozarē vajadzīgie speciālisti. Tā kā resursi ir ierobežoti, no 26 koledžām pie naudas tikušas vien deviņas. Tās koledžas, kas atlasē nav iekļuvušas, turpmākajos gados varēs iegūt finansējumu no citiem struktūrfondiem, piemēram, studiju programmu attīstībai, bet summas nebūs tik lielas.
Modernas laboratorijas
Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža, kurā patlaban mācās ap 200 jauniešiem, ir viena no tām, kam iezīmēta samērā liela finansējuma daļa. Kur šo naudu ieguldīt, lemts kopā ar Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju, izvērtējot pašreizējo skolas infrastruktūru. Process sācies pirms pusotra gada, un tagad ir gatavi skiču projekti. Koledžas direktora vietnieks studiju un pētniecības darbā Ivars Pēkainis Dienai stāsta, ka lielākie ieguldījumi būs tieši laboratoriju aprīkojumam, pārējo atvēlēs datortehnikas, ēku un telpu modernizācijai. Nav gan plānots remontēt tās telpas, kurās notiek teorētiskās mācības, – tajās ik pa laikam skola iegulda savus līdzekļus. Tomēr lielu investīciju līdz šim nav bijis. Tas redzams, arī apmeklējot ēku, kurā atrodas laboratorijas, – gan skolas gaiteņi, gan praktisko nodarbību telpas un to aprīkojums ir morāli novecojis. Moderna vide veicinātu studentu vēlmi mācīties, uzskata I. Pēkainis. Arī koledžas profesionālās augstākās izglītības studiju programmu vadītāja Sandra Milova Dienai norāda, ka ķīmijas nozare prasa daudz līdzekļu, tāpēc arī sagatavot speciālistus ir ļoti dārgi un bez materiālās bāzes nevar iztikt. Taču, piemēram, jaunais Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pierādījums, ka, investējot infrastruktūrā, var piesaistīt studentus.
Iepriekš bijusi doma laboratorijas atstāt pašreizējās telpās, taču pēcāk secināts, ka liela daļa naudas aizietu gaiteņiem un sienām. Patlaban praktiskās nodarbības notiek atsevišķā ēkā, bet nākotnē viss būs vienā korpusā. Koledžā savulaik mācījušies 800 audzēkņu, bet nu daudzas telpas stāv tukšas. Izvietojot visas mācību telpas vienā ēkā, koledža būs gatava uzņemt līdz 500 audzēkņiem, un prognozes liecina, ka ar to pietiks. Divās citās ēkās, kas ir skolas īpašumā, atrodas dienesta viesnīcas. Pagaidām nav zināms, kas notiks ar atbrīvoto ēku.
Iepirkumus plānots izsludināt nākamā gada rudenī, līdz ar to var prognozēt, ka 2019./2020. akadēmiskā gada 1. kursa studenti būs tie, kas baudīs projekta rezultātus. Agrāk gan, iespējams, jaunieši varēs pamanīt sastatnes pie ēku sienām, jo koledža pieteikusies arī siltumefektivitātes projektā, ko pārrauga Ekonomikas ministrija. Aptuveni par 500 000 eiro plānots siltināt visas trīs ēkas. Projekts ilgs līdz 2019. gadam, līgumu slēgšana varētu sākties nākamā gada pavasarī.
Viena valsts koledža
Gan ministrijā, gan izglītības iestādēs uzskata, ka nākotnē koledžu loma tikai pieaugs. Vienlaikus arī attiecībā uz šīm skolām ir izskanējušas ziņas par iespējamu to reorganizāciju. Piemēram, Latvijas Koledžu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats uzskata, ka bez koledžu optimizācijas, visticamāk, neiztiks. Šajā plānošanas periodā jāsakārto studiju bāze, bet nākamais solis ir domāt par skolu tīklu, ņemot vērā demogrāfisko situāciju. Jau patlaban daļa koledžu ir augstskolu aģentūru statusā; tas nav sliktākais variants, taču viena no idejām ir valstī izveidot vienu vai divas lielas koledžas, zem kurām būtu visas pārējās. Tādējādi izdotos krietni ieekonomēt resursus, un ieguvēji būtu studenti, Dienai stāsta asociācijas vadītājs. Zem viena jumta varētu būt tās koledžas, kas īsteno līdzīgus studiju virzienus. Viņš arī atzīst, ka ik pa laikam pavīd "ģeķīga doma" kā jumtu veidot koledžas, kuru paspārnē tad būtu profesionālās vidusskolas: "Būtu loģiski, ja koledžas būtu tehnikumu augstākais posms." Par to, visticamāk, diskutēs, kamēr notiks modernizācija, un Rozenblats ir pārliecināts, ka jau nākamās akreditācijas laikā krietni samazināsies to studiju virzienu skaits, kurus īsteno koledžas, un pamazām iezīmēsies, kā varētu izskatīties koledžu tīkls. Tādas situācijas, ka tagad iegulda infrastruktūrā, bet pēc tam ēkas paliek tukšas, gan nebūšot.
Savukārt IZM nesteidz runāt par kaut kādām izmaiņām, jo koledžas jau bijušas iesaistītas profesionālās izglītības reformā un nesen, piemēram, noslēgusies Jēkabpils Agrobiznesa koledžas un Barkavas profesionālās skolas apvienošana. Turpmākā attīstība varētu būt daļēji atkarīga no Pasaules Bankas ekspertiem, kuri patlaban vērtē augstākās izglītības pārvaldību Latvijā. Ministrija vērtēs rekomendācijas, bet Jansone uzsver, ka investīcijas konkrētajās koledžās šobrīd ir jēgpilnas un nevar būt runa par to slēgšanu. Nākotnē varētu mainīties tikai pārvaldības modelis. "Ja ir reorganizēts profesionālo izglītības iestāžu tīkls, izmaiņas ir skolu tīklā, pienāks brīdis arī augstākajai izglītībai, kurā koledžas būs daļa no reformām. Bet tas nav šobrīd, tā ir nākotne. Nav jautājums, ka kāda no koledžām būtu vāja, funkcionēt nespējīga un būtu jāslēdz," saka Jansone. Pētījuma pirmais posms noslēgsies šā gada beigās.
Arī runājot par studiju kvalitāti, Jansone atsaucas uz akreditāciju un norāda, ka visas koledžas to ieguvušas uz sešiem gadiem, tas nozīmē, ka programmas ir ilgtspējīgas. Runājot par privātajām koledžām, viņa piebilst, ka ministrija nesen rosinājusi veikt ārkārtas akreditāciju Latvijas Biznesa koledžā, reaģējot uz sūdzībām. Akreditācija skolai atteikta, bet šo lēmumu koledža pārsūdzējusi. Gala lēmums šajā jautājumā gaidāms 16. janvārī.
Ēdelweiss
Vārds