Tāpat valdības atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 8%.
2015.gadā ir noteikta 9% MUN likme visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro gadā - gan apgrozījumam līdz 7000 eiro, gan apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro.
Tāpat likumā paredzēts mainīt MUN sadali pa budžeta kontiem, proti, izslēgts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) konts un lielākā daļa MUN novirzīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot MUN maksātāju darbiniekiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, vismaz minimālu valsts sociālās apdrošināšanas līmeni, un novērst MUN režīma izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijas nolūkā.
Likumprojekts paredz sašaurināt MUN tvērumu, izslēdzot no tā VSAOI, nosakot, ka MUN ietver uzņēmumu ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu par darbinieku (arī īpašnieku), kā arī uzņēmējdarbības riska nodevu.
Likumprojekts arī paredz, ka rakstveidā jāinformē MUN maksātāja darbinieks, ka darba devējs par to maksās MUN, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu par darbinieku, un VSAOI, kas tiek veiktas atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam, kā arī jāinformē par mikrouzņēmuma darbinieka tiesībām brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Tā kā līdz šim mikrouzņēmumu darbinieku VSAOI objekts ir bijis tikai aptuveni 40% apmērā no minimālās algas - uz 2015.gada pirmo pusgadu vidējais mikrouzņēmumu darbinieku skaits bija 96 836, bet vidējā alga - 494 eiro -, sagaidāms, ka līdz ar obligāto iemaksu objekta ieviešanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algas apmēru, palielināsies MUN maksātāju kopējā nodokļu sloga apmērs. 2017.gadā tas veidos vidēji 22,6%, bet 2018.gadā vidēji 28,5% uz vienu mikrouzņēmumu.
Ņemot vērā, ka obligāto iemaksu objekta ieviešana par katru darbinieku, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algas apmēru, attieksies arī uz vispārējā nodokļu režīma uzņēmumiem, tiks uzlaboti konkurences apstākļi visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to nodokļu režīma piemērošanas.
Tāpat sagaidāms, ka, pieaugot nodokļu sloga apmēram, daļa mikrouzņēmumu varētu pārtraukt savu darbību vai pāriet vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, tādējādi to darbinieku skaits 2017.gadā varētu samazināties par 48 000 un 2018.gadā vēl par 14 000.
Tiek pieņemts, ka 2017.gadā savu darbību saglabās tie mikrouzņēmumi, kuru kopējais nodokļu slogs nepārsniegs 25%. Nodokļa slogs zem 25% būtu aptuveni 15 900 mikrouzņēmumu, kuru kopējie nodokļu maksājumi tādējādi veidotu 76,5 miljonus eiro. Papildus tiek pieņemts, ka 30% no pārējiem mikrouzņēmumiem jeb 7700 turpinās darbību, kļūstot par vispārējā nodokļu režīma maksātājiem, tādējādi maksājot darbaspēka nodokļus vidēji par diviem darbiniekiem, kas kopsummā dotu papildu budžeta ieņēmumus 20,4 miljonu eiro apmērā. Kopējā fiskālā ietekme 2017.gadam aplēsta 42,8 miljonu eiro apmērā.
Tāpat tiek pieņemts, ka 2018.gadā savu darbību saglabās tie mikrouzņēmumi, kuru kopējais nodokļu slogs nepārsniegs 25%. Nodokļa slogs zem 25% būtu aptuveni 11 400 mikrouzņēmumu, kuru kopējie nodokļu maksājumi tādējādi sasniegtu 69,9 miljonus eiro.
Papildus tiek pieņemts, ka 30% no pārējiem mikrouzņēmumiem jeb 9100 turpinās darbību, kļūstot par vispārējā nodokļu režīma maksātājiem, tādējādi maksājot darbaspēka nodokļus vidēji par diviem darbiniekiem, kas kopsummā dotu papildu budžeta ieņēmumus 30,7 miljonu eiro apmērā. Kopējā fiskālā ietekme 2018.gadam aplēsta 46,4 miljoni eiro.