AS Latvijas Valsts meži vides eksperts un mazo ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis norāda, ka šis gadījums apliecinot, ka ir nepieciešama diskusija par to, ka mežu ciršana putnu ligzdošanas laikā tiek aizliegta.
Nepatīkamais gadījums trešdien noticis netālu no Ludzas, kur meža izciršanas darbi tiek veikti likumīgi, taču kailcirtē mežstrādnieki nav pamanījuši, ka kādas egles galotnē atrodas mazo ērgļu ligzda. Cērtot eglei tuvumā esošos kokus, krītošo koku zari no ligzdas sev līdzi parāvuši mazo ērgļu mazuli.
Bergmanis gan apšauba, ka kailcirtē nav iespējams pamanīt, ka koka galā ir apdzīvota putnu ligzda, un gadījumā, ja šāda ligzda tiek manīta, tad mežstrādniekiem koku zāģēšanas darbus vajadzētu pārtraukt.
"Šie mežstrādnieki šoreiz bija apzinīgi, bet, iespējams, ka viņiem ierunājās sirdsapziņa, tādēļ no ligzdas izkritušo putnu tie paņēma," sacīja Bergmanis. Viņš stāstīja, ka ceturtdien devies pie mežstrādniekiem, lai aplūkotu mazo putnu un izvērtētu iespēju viņu nogādāt atpakaļ savā ligzdā, taču, ierodoties pie ligzdas, kļuvis skaidrs, ka mazo putnēnu ligzdā vairs nevar likt, jo arī viņa vecāki pēc divu dienu ciršanas darbiem, kas notiek ligzdas tuvumā, ir izbiedēti.
Bergmanis paņēmis mazo ērgļu mazuli sev līdzi, lai varētu to ievietot citā mazo ērgļi ligzdā. Pa ceļam uz Madonu, kur tagad mājvietu jaunā mazo ērgļu ligzdā radis mazais putnēns, ceļmalā viņš atradis divus beigtus kurmjus, kas izbaroti mazajam putnam. No ligzdas izkritušais mazulis ielikts citā mazo ērgļu apdzīvotā ligzdā, kur jau mitinās viens putnēns.
"Pastāv iespēja, ka šajā ligzdā izdzīvos abi putni. Abi ērglēni ir salīdzinoši nelieli, un šādā vecumā stiprākais ērglēns ir agresīvs un dara pāri vājākajam, līdz tas aiziet bojā vai arī izkrīt no ligzdas. Pēc nedēļas būs skaidrs, vai abi putni būs dzīvotāji, vai tomēr izdzīvos tikai viens. Vēl viens no variantiem bija no ligzdas izkritušo mazo ērgli nogādāt uz Rīgas Zooloģisko dārzu, taču tas nozīmētu, ka šis putns nebūtu vairs savvaļai domāts," atklāja vides eksperts un mazo ērgļu pētnieks.
Mazais ērglis pavasarī ligzdā izdēj divas olas, kas tiek izdētas ar trīs līdz piecu dienu atstarpi. Ja abas olas ir apaugļotas, tad izšķiļas divi mazuļi, no kuriem viens izšķiļas pāris dienas agrāk. Pirmais putns, kurš izšķiļas, ir agresīvs un nelaiž jaunāko pie barības iegūšanas, kā arī dara otram pāri, līdz vājākais tiek nonāvēts. Tomēr vidēji 2,5 gadījumos no 100 ligzdās, kurās ir izšķīlušies divi mazie ērgļi, abi arī izdzīvo.
Latvijā ligzdo aptuveni 3,5 tūkstoši mazo ērgļu pāru, kas ir 20% no visas pasaules mazo ērgļu populācijas, un tas nozīmē, ka Latvija ir īpaši atbildīga šīs sugas saglabāšanā, akcentēja Bergmanis. Lai arī Latvijā mazie ērgļi nav retums, tomēr pēdējo desmit gadu laikā Latvijā mazie ērgļi ir samazinājušies par vismaz 10%, savukārt Rietumeiropā šī ir visvairāk apdraudētā suga.
Bergmanis uzsvēra, ka šis gadījums ar mazā ērgļa izkrišanu no ligzdas pierāda, ka ir nepieciešama diskusija par to, ka mežu ciršana putnu ligzdošanas laikā tiek aizliegta, jo meža darbi ligzdošanas laikā ietekmē visu putnu sugas, ne tikai mazos ērgļus. Putnu mazuļu nosargāšanai nepietiek ar to, ka ir mikroliegumu un "Natura 2000" teritorijas, jo tas aizsargā tikai nelielu daļu no populācijas, tādēļ ir nepieciešams visā valsts teritorijā noteikt, ka ligzdošanas sezonas laikā nedrīkst veikt mežizstrādi.
Jau ziņots, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība līdz jūlija beigām rīko akciju "Necērt pavasarī!", kuras laikā aicina iedzīvotājus parakstīt petīciju ar aicinājumu noteikt, ka putnu ligzdošanas sezonas laikā netiek veikta mežizstrāde un jaunaudžu kopšana. Pret mežu ciršanu putnu ligzdošanas laikā var parakstīties līdz mēneša beigām portālā "www.necertpavasari.lv".
Tāpat Bergmanis skaidroja, ka šis gadījums pierāda, ka Latvijā ir nepieciešama savvaļas putnu rehabilitācijas stacija, kur varētu gan savvaļas putni atveseļoties, gan arī gūt citu nepieciešamo palīdzību.
Vides eksperts un mazo ērgļu pētnieks informēja, ka Lauku atbalsta dienestam projektu konkursā iesniedzis jau šādu projektu, pamatojot tā nepieciešamību, taču Lauku atbalsta dienests nav radis iespēju sniegt finansējumu. Bergmanis norādīja, ka jau desmit gadus lolo cerību par savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidi, tādēļ atkārtoti vērsīsies Lauku atbalsta dienestā, lai iegūtu finansējumu.
Bergmanis ar mazo ērgļu pētniecību nodarbojas jau vairākus gadus, un šogad mazo ērgļu Latvijas monitoringa veikšanu atbalsta Latvijas Valsts meži.