Viņa jau tikusies ar abiem KNAB strīdniekiem Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi, un ātrus risinājumus problēmām neredz, taču Valsts kanceleja sākusi izstrādāt nepieciešamās KNAB likuma izmaiņas, lai "novērstu pretrunas par KNAB regulējumu". Paredzēts noteikt, ka operatīvajiem darbiniekiem, tostarp Strīķei, būs jāsniedz biroja vadītāja regulāras un obligātas atskaites par padarīto.
"Šobrīd likumdošanas akti ir paredzējuši, ka operatīvā darba daļai nav jāsniedz regulāras atskaites. Tas ir jāizlabo. Bet patiešām Strīķes kundze ir gatava izpildīt Streļčenoka kunga objektīvās prasības. Es runāšu ar Streļčenoku, un meklēsim risinājumus," viņa teica.
"Tā kā tagad notiek, tā ir nepieļaujami, ka viņi paši savā starpā karo," teica premjere.
Reformu partijas vadītājs Edmunds Demiters atzina, ka par KNAB nebūšanām daudz runāts gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, gan Korupcijas novēršanas apakškomisijā, uzklausīti Streļčenoka un Strīķes viedokļi, taču lieta uz priekšu nav virzījusies.
"Man nav ilūzijas par vieglu risinājumu, kas nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas," teica politiķis.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzina, ka par KNAB var runāt atturīgi, jo tā ir iestāde, kas vērtē arī politisko partiju darbu. Viņš uzticoties atbildīgajām Saeimas komisijām un premjeram, kam KNAB darbs jāpārrauga. Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis piebilda, ka KNAB konfliktu politiski vērtēt nevarot, tas jādara "strikti juridiski".
Premjers pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka ir izskatījis KNAB arodbiedrības sūdzību par Streļčenoka 14.janvāra lēmumu par viņa vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata un konstatējis, ka jauns pamats Strīķes atbrīvošanai no amata nav rasts.
Streļčenoks savu vietnieci Strīķi no amata atbrīvoja 20.decembrī, taču jau tolaik demisionējušais premjers Dombrovskis šo rīkojumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķei darbu uzteica atkārtoti.