LTV raidījums klāstīja, ka HMF klātbūtne nevar pārsniegt 40 miligramus uz kilogramu medus, un vērsās pie biškopja Jāņa Vainovska, kurš paskaidroja, ka ne visu medu uzreiz var pārdot. Medus ir jāuzglabā, un, ņemot vērā tajā esošos cukura kristālus, tas ar laiku sacukurojas. Vainovskis stāstīja žurnālistiem, ka rietumvalstīs cilvēki iecienījuši medu principā tikai šķidrā veidā, bet, piemēram, Lietuvā populārs ir ciets medus. Latvijā pērkot restrukturizētus medus jeb puskrēmīgus medus veidus. Ja tomēr pircējs vēlas viendabīgu, mīkstu un šķidru medu, tas tiek pirms likšanas burciņās sildīts. Darot to ilgstoši un vairākkārtīgi, medū attīstās HMF, kas ir kancerogēna viela, atsaucoties uz raidījumu, rakstīja portāls Lsm.lv.
Tieši šis apgalvojums par kancerogēnu vielu klātbūtni medū radīja bažas sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati par 2017. gadu liecina, ka uzskaitē saistībā ar onkoloģiskajām saslimšanām bija 77 341 cilvēku, tāpēc nav pārsteigums, ka kancerogēnu vielu klātbūtne tik populārā pārtikas produktā kā medus radīja satraukumu.
Tomēr, kā liecina pētījumi un ekspertu skaidrojumi, HMF ir klātesošs daudzos pārtikas produktos, un šobrīd nav konkrētu datu, kas skaidrotu, cik lielos daudzumos šī viela jāuzņem, lai palielinātos risks saslimt ar vēzi.
Starp LTV pārbaudītajiem paraugiem augstākais rezultāts bijis firmas Vinnis medum (59,3), medum I love Eco (57,6) un medum Langnese (41,5). Kā jau minēts, saskaņā ar noteikumiem, medus HMF rādītājs nedrīkst būt augstāks par 40 miligramiem uz kilogramu produkta. Izņēmums vien ir medus, kas iegūts tropu klimatiskajā joslā. Šajā gadījumā HMF daudzums nedrīkst pārsniegt 80 miligramus uz kilogramu.
"Medus raidījums bija brīnišķīgs, bet sanāca nedaudz arī cilvēkus biedēt, jo tas hidroksimetilfurfurols ir kvalitātes rādītājs medum. Tas parāda to, vai medus iepriekš karsēts," portālam Diena.lv skaidroja RSU docente Lolita Vija Neimane.
Speciāliste uzsvēra - tas nenozīmē, ka "tagad medu vispār nedrīkst ēst".
Neimane norādīja, ka par pārtikas atbilstību un nekaitīgumu Eiropā atbildīgā institūcija HMF gadījumā nav noteikusi šādu normu - cik daudz šīs vielas cilvēki drīkst uzņemt bez riska. Par citām vielām ir konkrēti dati, kas skaidro, cik daudz to drīkst uzņemt.
"Daudzus gadus atpakaļ tika izveidota liela uztura aptauja, lai noteiktu, ko cilvēks dienā apēd, un noskaidrotu vai benzopirēns (sastopams kūpinājumos - red.) un akrilamīds (sastopams karsētos, ar cieti bagātos produktos, piemēram, cepumos - red.) pārsniedz pieļaujamās devas, bet par HMF nav šādu rādītāju. Minētie ierobežojumi ir kvalitātes noteikšanai," komentē eksperte.
HMF varētu būt sastopams arī piparkūkās, karamelēs, cukurgailīšos, arī daudzu bērnu iecienītās saldinātās brokastu pārslās. Tāpat, kā liecina informācija akadēmiskā žurnāla Chemistry Central Journal publicētā vairāku pētnieku rakstā, atkarībā no pagatavošanas veida, šī viela atrodama arī kafijā, kaltētos augļos un pat piena produktos.
Tomēr, neskatoties uz to, ka veselības uzraugi nav ierobežojuši HMF uzņemšanu, uztura eksperte uzsvēra, ka nevajadzētu uzturā pārmērā daudz lietot šādus karsētus saldumus. "Nav piparkūkas katru dienu, cauru gadu jāēd," sacīja Neimane. Viņa arī piebilda, ka šos saldinātos produktus kopumā arī citu iemeslu dēļ nav ieteicams ēst lielos daudzumos.
Jau minētajā rakstā, gan norādīts, ka pašam HMF ir konstatēta gan negatīva, gan pozitīva ietekme uz cilvēku veselību.
Medus kvalitātes jautājumu komentēja arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. "Tā kā bioloģiski strādājošie biškopji ir pakļauti arī citiem normatīvajiem aktiem, nav korekti salīdzināt bioloģiskās lauksaimniecības produkciju ar konvencionālo, izmantojot tikai vispārējās kvalitātes prasības," norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis.
Proti, lauksaimnieki norāda, ka iekļaušanās šo parametru normās, ko noteicis Ministru kabinets, ir tikai neliela daļa no visām prasībām, kam jāatbilst bioloģiskajās dravās vāktam medum. Tādēļ nepieciešams vērtēt arī, piemēram, pesticīdu atliekvielu klātbūtni biškopības produkcijā.
Bioloģiskās saimniecības Kalna Smīdes saimnieks Jānis Sietiņsons ieteica, "lai izvairītos no šaubām par medus kvalitāti, katram pircējam vajadzētu iepazīt kādu bioloģisko biškopi – līdzīgi kā katram no mums ir arī savs ģimenes ārsts."
"Tajā pašā laikā nebūt negribu apgalvot, ka veikalu produkcija nav lietojama, arī raidījumā redzējām, ka tur bija arī ļoti labi novērtēti paraugi. Te gan jāsaprot, ka ikkatra medus partija ir atšķirīga, analīzes būs dažādas. Medus ražošana nav rūpniecisks process, kur, sajaucot komponentes, iegūst nemainīgu produktu. Bioloģiskās biškopības pamatprincips ir tāds, ka nevienā no procesiem netiek pielietotas vielas, kas var piesārņot produkciju un padarīt to bīstamu," skaidroja bioloģiskās saimniecības vadītājs.
Labība un rapsis
1-2-3
mg