Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Mazo skolu likteni aicina lemt vēlreiz

Pašvaldības: mazajās skolās skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāsamazina

Mazu, kvalitatīvu lauku skolu pastāvēšanu varētu glābt, tikai mainot mērķdotāciju sadales principu — pirmajās četrās klasēs uz vienu skolotāju varētu būt mazāk skolēnu nekā vecākajās klasēs, tas ļautu nodrošināt sākumskolas izglītību pēc iespējas tuvāk bērnam, uzskata Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (TP). Rēzeknes novadu jaunais skolu finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" ietekmējis vissmagāk, jo šeit līdz ar skolu tīkla reformēšanu slēdz vai reorganizē 11 skolas.

Izglītības un zinātnes ministrijā sola skolu finansēšanas modeli pilnveidot, taču neprecizē, kādas izmaiņas iespējamas. Ministrija gan iepriekš ir pieļāvusi, ka, ja vēl nesamazinās skolotāju atalgojumam paredzēto finansējumu, vēl šajā mācību gadā varētu ieviest tā saukto blīvuma koeficientu, kas nozīmētu, ka tajos novados, kur ir mazāk iedzīvotāju, skolēnu skaits uz vienu skolotāju var būt mazāks nekā ar iedzīvotājiem bagātajās pašvaldībās.

Aicina rēķināt vēlreiz


Rēzeknes novada pašvaldības lēmums īsi pirms jaunā mācību gada sākuma slēgt Ilzeskalna pamatskolu šokējis gan bērnus, gan viņu vecākus, jo tikai pirms četriem gadiem šeit durvis vēra jaunas skolas telpas. Ilzeskalna pamatskola vienmēr bijusi viena no labākajām skolām rajonā gan mācībās, gan sportā, te darbojās novada spēcīgākais skolēnu koris, kurš gatavojās nākamvasar piedalīties Skolēnu dziesmu un deju svētkos Rīgā.

Kā stāsta Ilzeskalna pagasta bijušais priekšsēdētājs, tagad Rēzeknes novada domes deputāts Juris Gailums (ZZS), skola ilgu laiku darbojusies nepiemērotā ēkā, tāpēc par valsts investīciju programmas naudu rekonstruēts viens tautas nama spārns. Tolaik skolā mācījušies ap 90 skolēnu, tagad to skaits sarucis līdz 55.

M.Švarcs uzskata, ka šajā, kā arī vairākos citos gadījumos, dalot naudu skolu remontiem, nav ņemtas vērā demogrāfiskās prognozes, bet gan politiskie apsvērumi.

"Šobrīd uz vienu skolotāju likmi laukos ir vajadzīgi astoņi nosacītie bērni. Skolēnu skaita aprēķināšanai pirmajās četrās klasēs visur piemēro koeficientu 0,75, tas nozīmē, ja klasē ir 10 bērnu, tad pēc šīs formulas tie ir tikai 7,5 bērni. Ja sešgadīgajā skolā šis koeficients būtu 1,25, mums mērķdotāciju pietiktu," aprēķinājis M.Švarcs. Tas gan nenozīmētu, ka Ilzeskalna pamatskolu atjaunotu, tā kļūtu par blakuspagastā esošās Nautrēnu vidusskolas filiāli.

Sava skolas autobusa nav

Ilzeskalna skolas direktore Solvita Pavlovska stāsta, ka tikusi apsvērta ideja skolu pārveidot par elitāru mācību iestādi ar mūzikas un mākslas novirzienu, piesaistot tajā pilsētas bērnus, taču ceļš līdz Ilzeskalnam nav asfaltēts un ziemas laikā grūti izbraucams. Arī vairāku klašu apvienošana neesot risinājums — tas pasliktinātu izglītības kvalitāti. "Kā rāda citu skolu pieredze, paši vecāki nemaz nevēlas, lai bērni mācītos apvienotajās klasēs. Un ko darīt skolotājam — ja viņam ir tikai deviņas desmit stundas, viņa alga ir 100 latu uz papīra. Var jau kādu laiku strādāt uz sabiedriskiem pamatiem, bet cik ilgi."

Divu skolēnu māmiņa Inese gan domā, ka labāk mazajiem mācīties apvienotajās klasēs nekā braukāt uz skolu tālu no mājām. Līdz šim pagastam nebija piemērota autobusa skolēnu pārvadāšanai, pagaidām noslēgts līgums par autobusa nomu no blakuspagasta. Ilzeskalna pagasta pārvalde pieteikusies uz Pasaules Bankas programmas finansējumu jauna autobusa iegādei. Tas maksās ap 140 000 latu, taču labākajā gadījumā autobuss tiks saņemts tikai gada beigās.

Kultūras centri jāsaglabā

Skola līdz šim bijusi kultūras centrs, kas uzturējis dzīvību Ilzeskalna pagastā, tagad vairākas jaunās ģimenes jau domājot par prombraukšanu, saka Inese. J.Gailums sola, ka telpas jebkurā gadījumā tiks izmantotas kultūras nama vajadzībām. Pagastu pārvalžu vadītājiem ir dots novada domes rīkojums izmantot jebkuru iespēju, lai piesaistītu finansējumu ne tikai palikušo skolu darbības nodrošināšanai, bet arī to pārveidošanai, tai skaitā arī no Džordža Sorosa izveidotā Ārkārtas palīdzības fonda programmas Pārmaiņu iespēja skolām piedāvātā finansējuma skolu pārveidošanai par daudzfunkcionāliem centriem.

Pieteikumus šī konkursa pirmajai kārtai pašvaldības var iesniegt līdz septembra vidum. Tie, kuri izturēs šo kārtu, varēs iesniegt izvērstus projektus, lai saņemtu grantu 25 000 eiro. Prioritāte būšot bērnu un jauniešu izglītība, bezdarbnieku pārkvalifikācija, tālākizglītības konsultācijas, tomēr šī nauda nav domāta, lai nodrošinātu mācību procesu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas