Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -3 °C
Apmācies
Svētdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Māsu asociācija neatbalsta mediķu arodbiedrības rīkoto brīdinājuma streiku

Latvijas Māsu asociācija neatbalsta Latvijas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkoto brīdinājuma streiku, taču to kā māsa atbalsta asociācijas prezidente Dita Raiska.

Viņa aģentūrai LETA skaidroja, ka lielākā daļa asociācijas biedru neatbalsta streika formātu, kā arī to, ka viss ar mediķu atalgojuma saistītais noticis tieši pirms 14.Saeimas vēlēšanām. Savukārt pati Raiska atbalsta arodbiedrības organizēto brīdinājuma streiku 27.septembrī un 28.septembrī, kā arī protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas 27.septembrī. Viņa pati kā māsa plāno rīt piedalīties rīkotajā streikā, lai atbalstītu citas māsas un LVSADA protesta prasības.

Raiska norādīja, ka, skatoties desmit vai 20 gadu griezumā, māsas un māsu palīgi ir bijušas visapspiestākās kategorijas finansiālā ziņā. Turklāt gadījumos, kad māsas ir vērsušās pie asociācijas, ticis konstatēts, ka nereti darba devēja interesēs ir saglabāt zemāko mēneša atalgojumu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Raiska gan piebilda, ka tas varbūt neattiecas uz lielajām klīniskajām universitātes slimnīcām, kur atalgojums ir stipri augstāks un konkurējošāks savā starpā.

"Vēl būtisks fakts, ka pie šī brīža inflācijas vidējā samaksa ir augstāka nekā māsai noteiktais bruto atalgojums. Es kā māsa rīt iešu pārstāvēt māsas un to, ka jāceļ augšā zemākais mēneša atalgojums. Vēl gan nav zināms, cik skaitliski ir to māsu, kurām ir zemākais atalgojums - 1032 eiro, bet Veselības ministrija (VM) solīja iedot šos datus," sacīja Raiska.

Vienlaikus asociācijas prezidente piebilda, ka organizācija atbalsta VM izstrādāto mediķu atalgojuma modeli, kurš "gājis uz valdību pēdējos trīs gadus", tomēr pie tā vēl ir daudz jāstrādā, jo patlaban tam nav finansējuma seguma.

"Modelis ietver finanšu reformu, kas saistīta ar atalgojumu, un tā nav ieviešama vienas dienas laikā, bet gan periodiski un pakāpeniski. Skumjākais ir tas, ka no modeļa tika izņems finanšu segums, kurā bija ietverts viss atalgojuma kāpums piecu gadu periodā. Ceru, ka darba grupa, kura uzsāks rītdien darbu, izvērtēs visus plusus un mīnusus," sacīja Raiska.

VM pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai LETA skaidroja, ka nākamgad mediķu algām plānots piešķirt 55 miljonus eiro, bet tuvāko piecu gadu laikā - kopumā 355 miljonus eiro. Viņš gan atzina, ka tabula ar konkrētiem sasniedzamo algu apmēriem pēc Finanšu ministrijas (FM) iebildumiem no valdībā apstiprinātā informatīvā ziņojuma tika izņemta.

Šneiders norādīja, ka jaunās sistēmas pamats ir katra nozarē strādājošā attiecības ar pacientu, kuras balstās noteiktā izglītībā, profesionālajā pieredzē, atbildībā un darba sarežģītībā. Proti, reforma ļaus izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu.

"Covid-19 krīzē ilgstoši maksājām pat 100% piemaksas. Arī šobrīd dažādas speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, veido lielu daļu algas. Nozare ir vienojusies, ka vismaz 70% būs viņu fiksētā alga, uz kuru var paļauties, pārējie 30% - papildu motivācijai. Lai nopelnītu pienācīgu atalgojumu, mediķis beidzot vairs nebūs spiests strādāt un pārstrādāties vairākās ārstniecības iestādēs," VM argumentus skaidroja Šneiders.

Praktiskai jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izvērtēt jaunā atalgojuma modeļa pilotprojekta rezultātus. Līdz šā gada beigām plānots izstrādāt normatīvo regulējumu, iestrādājot pilna darba laika ekvivalenta saturu un tā veidošanas pamatprincipus, nosakot vidējo mērķa algu katrai ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijai un darba samaksas mainīgo daļu.

Nākamgad vajadzīgos 55,6 miljonus eiro VM ir iesniegusi FM kā savu nākamā gada budžeta prioritāti, bet gala lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems jaunā Saeima, kad lems par nākamā gada budžetu.

Jau ziņots, ka valdība 20.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu", kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, VM aicināja uz tikšanos nozares organizācijas, tomēr LVSADA uz tikšanos neieradās.

VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.

No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga - no 1117 eiro līdz 1183 eiro.

Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas