Lielākoties tie ir nešķirojami atkritumi – tātad, vismaz Latvijas apstākļos – aprokami zemē vai sadedzināmi. No atkritumu uzņēmumiem, kā pārliecinājās de facto, nevar uzzināt, kāda ir šo produktu ietekme uz kopējo atkritumu daudzumu. Tie, kas pieņem šķirotos atkritumus, neko nevar pateikt, jo pie viņiem šie produkti, būdami nešķirojami, nenonāk. Savukārt nešķiroto atkritumu poligonos pateikt nevar, jo viss ir kopā.
Getliņi Eko projektu vadītāja Baiba Rosicka skaidro, ka, lai arī plastmasas izstrādājumu izskatās daudz, tie ir viegli, līdz ar to pēc svara vien grūti novērtēt tieši šo te plastmasas pieaugumu. “Bet tas, ko redzam kopumā pa šo Covid laiku - tieši aprīlī un maijā mums bija samazinājums kopējam atkritumu apjomam, jo jāņem vērā, ka sadzīves atkritumos nonāk arī skolu, ofisu, viesnīcu atkritumi, ko šajā laikā neražoja, kas varētu būt iemels, kāpēc ir šis te samazinājums, bet vasaras mēnešos jau atkal ir pieaugums pret pagājušo gadu,” stāstīja Rosicka.
Lielāku nojausmu par pieaugumu var iegūt, meklējot no otras puses. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, piemēram, aprīlī un jūnijā, kad Covid-19 dēļ bija izsludināta ārkārtas situācija, ķirurģisko cimdu imports pieauga 2,7 reizes, citus gumijas cimdus ieveda par 13% vairāk, bet vienreizlietojamās sejas maskas – par 46% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Un tas bez tā, ko sāka ražot uz vietas, par ko datu pagaidām nav.
Tirgotājiem savukārt būtiski palielinājis iepakojuma materiāla daudzums. Kā noskaidroja de facto, piemēram, Maxima Latvija tīklā ietinamo plēvi un kastītes lieto divreiz vairāk, Rimi pārtikas plēves daudzums palielinājis par 20%, bet pārtikas maisiņus, kuros iepako nefasētos produktus – sešas reizes. Veikalos Top pārtikas plēvi lieto par 75% vairāk, bet plastmasas kastītes – par 15%; vairāk tur cenšas izmantot kartona kastītes, kuru patēriņš divkāršojies, un papīra maisiņus, ko patērē par 68% vairāk.
VARAM vēl tikai plāno vākt datus par Covid-19 ietekmi uz atkritumu veidu un apjomu, un savas aplēses vēl nevar pateikt. Skaidrs gan, ka palielinājums ir. Lai situāciju uzlabotu, ministrijas plānos ir pārskatīt dabas resursu nodokļa atlaides. Šobrīd tās piešķir, ja vien ražotājs vai tirgotājs garantē kādas daļas iepakojumu pārstrādi.
Ministrija vēlētos par nepārstrādājamiem iepakojumiem nodokli iekasēt pilnībā. “Tas nozīmē, ka ja ražotājs par vienu tonnu izmantoja šādu iepakojumus, tas nozīmē, ka viņam ir jāmaksā pilns dabas resursu nodoklis valsts budžetā. Ražotāji un tirgotāji vēlas savas izmaksas noteikti samazināt, tas spiestu meklēt risinājumus, kā izmantot iepakojumu, kas ir lētāk un attiecīgi videi draudzīgāks,” norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Latvijā gan nepārstrādā arī to, ko varētu, taču ministrijā saka, ka nevarot ignorēt objektīvus apstākļus. Piemēram, šobrīd, kad būtiski nokritušās naftas cenas, tad otrreizējā pārstrāde izmaksu dēļ ir mazāk pievilcīga.
Tirgotāji gan norāda, ka jau šobrīd cenšas izmantot videi draudzīgus iepakojumus, taču izmaksas jāsabalansē, lai tas būtiski neatsauktos uz produktu cenu. Turklāt šā brīža iepakojuma tendences saistītas ar valsts prasībām.
Iepakot nefasētus un nemazgājamos produktus pašapkalpošanās zonā vai tos iepakot pēc pircēja pieprasījuma šobrīd prasa Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģisko drošību Covid-19 laikā. Veselības ministrija pagaidām tos mainīt neplāno, atsaucoties uz Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. “Protams, ir tas arguments vienmēr skanējis, ka ar pārtiku jau Covid-19 neizplatās. Un mēs tam arī piekrītam. Bet, ja mēs runājam par pašapkalpošanos, tad riski ir saistīti ar procesu, kas notiek ap šo pašapkalpošanos. Tas nozīmē, ka cilvēki pašapkalpojoties, lai kaut ko iesvērtu, paņemtu, lieto kaut kādus koplietošanas priekšmetus – lāpstiņas, standziņas. Un tie jau gan ir riski,” skaidro Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Jana Feldmane.
Ministrijā norāda – lai no vienas puses sargātos no vīrusa, no otras – nekaitētu videi ar atkritumiem, ir iespējami citi risinājumi – piemēram, sveramos produktus vai bulciņas pircējam var izsniegt veikala darbinieks. Tad tie nebūtu lieki jāiepako. Tāpat racionāli jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi, piemēram, cimdi. Feldmane saka: “Mūsuprāt, tiešām sabiedrībā ir tendence šos cimdus lietot pārmērīgi. Tas nu gan tā notiek. Un mēs ļoti cenšamies uz to norādīt un aicinām nelietot. (..) Kā mēs redzam, arī veikalos, piemēram, pārdevēji strādā cimdos. Tas ir pilnīgi nelietderīgi, jo tie cimdi tāpat tiek piesārņoti kā rokas, un jebkurā gadījumā šeit ir vajadzīga tikai roku mazgāšana.”
Nekādu starpinstitūciju sarunu Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas starpā par to, kā koordinēt un sabalansēt rūpes par veselību un vidi līdz šim nav bijis. Tikmēr par plastmasas atkritumu apjomu jau pirms Covid-19 trauksmi cēla visā pasaulē, un tagad satraukums tikai aug, jo liela daļa šo atkritumu nonāk jūrās un okeānos, un tādēļ Eiropas Savienība izdeva direktīvu, lai plastmasas izstrādājumu patēriņu ierobežotu. Tai seko arī Latvija un daudzi ierobežojumi jau stājušies spēkā, bet virkne – vēl plānā. Piemēram, plastmasas trauku aizliegums no nākamā gada vidus, plastmasas maisiņu aizliegums veikalos no 2025. gada, kas jāaizstāj ar papīra, kartona un bioplastmasas izstrādājumiem. Par vidi atbildīgajā ministrijā sola, ka Covid-19 dēļ šos plānus neatliks.