Februāra sākumā 1. klasēm paredzētā nedēļu garā brīvlaika nebūs, lai nevajadzētu pagarināt mācību gadu, savukārt 2.–4. klasēm gan nāksies mācīties arī pēc 30. maija. Taču IZM neizskata iespēju visas klases ''atstāt uz otru gadu'', jo mācību process nav ticis pārtraukts un situācija neprasa spert tik kardinālus soļus.
Pavasara robežšķirtne
Attiecībā uz valsts pārbaudes darbiem – ja devītajām klasēm jau februārī nebūs iespējas mācīties klātienē, eksāmeni tām nebūs jākārto. Mazākumtautību skolās, tāpat kā tas bija pērn, pamatskolas beidzēji varēs izvēlēties, vai kārtot pārbaudījumu valsts valodā vai ne. Ja eksāmeni nenotiks, pamatizglītības dokuments tiks saņemts ar vidējo gada vērtējumu.
''Pavasara brīvlaiks būs tā robežšķirtne, kad tiks pieņemts lēmums par eksāmeniem, proti, vai tie notiks vai tiks samazināti, vai vispār nenotiks,'' uzsvēra Šuplinska.
Savukārt vidusskolas beidzējiem eksāmeni nebūs jāliek tādā gadījumā, ja to kārtošanas laikā būs noteikta ārkārtējā situācija vai tos nevarēs rīkot klātienē. Tad, tāpat kā devītie, divpadsmitie saņems dokumentu ar vidējo gada atzīmi. Augstskolām tas nozīmē savu iestājpārbaudījumu gatavošanu un uzņemšanas noteikumu koriģēšanu. Ja tomēr vidusskolas beidzējiem pārbaudījumi notiks, tie plānoti trijos mācību priekšmetos: latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Svešvalodas eksāmens no pavasara brīvlaika ir pārcelts uz 11.–14. maiju. Skolēni varēs izvēlēties kārtot papildu eksāmenus, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē, ja tas nepieciešams, lai iestātos augstskolā. Centralizētie pārbaudījumi varētu notikt vēlākais jūnijā, papildtermiņos – jūlijā.
IZM plāno rīkot diagnosticējošos pārbaudes darbus 3., 6. un 11. klasēm (arī devītajiem paredzēti monitoringa darbi) par apgūto vielu, taču vērtējums tajos neietekmēs ne semestra, ne gada atzīmi.
Kāpēc neatļauj
Ministre norādīja, ka viņai bieži nākas atbildēt uz jautājumu, kāpēc nevar atļaut mācības klātienē tām skolām, kurām tuvākajā apkaimē nav fiksēta saslimšana ar Covid-19. Diemžēl tas nav iespējams, jo epidemioloģiskā situācija neuzlabojas, saslimstības rādītāji kāpj. Turklāt saslimšanas gadījumā ir grūti noskaidrot infekcijas avotu un kontaktpersonas. Epidemiologi lūdza pagarināt mājsēdi un ierobežot pārvietošanos vismaz uz tuvākajām divām nedēļām, tāpēc IZM ieklausījās šajā aicinājumā, nepieļaujot izņēmumus. Kad beigsies ārkārtējā situācija, izglītības iestādes dibinātājam būs iespēja izvēlēties, kuru modeli turpmāk īstenot.
Ministre cerot, ka 25. janvārī būs iespēja atgriezties daļēji klātienē vismaz 1.–4. klasēm, kā arī 9. un 12. klasēm. Solis tuvāk mācību procesa normalizācijai varētu būt arī pedagogu potēšana jau februārī.
Uz jautājumu, vai pedagogiem nevarētu regulāri veikt siekalu testus, infektologs Uga Dumpis atbildēja, ka tas šobrīd nav izdarāms ierobežoto resursu dēļ, kā arī mediķu pārslodzes dēļ. Tas tiek darīts tikai lielāku infekcijas uzliesmojumu gadījumā. Ja saslimstības rādītāji saruks, testēšanu var veikt lielākā apjomā. Iespējams, ar laiku parādīsies ātrie testi, ko paši varēs veikt, – tas, protams, būtu labs risinājums. Dumpis arī atgādināja, ka skolu atvēršana nozīmē straujāku infekcijas izplatīšanos. Lai gan ir saprotama ''universāla vēlme'' turpināt klātienes izglītību, diemžēl bērni arī ir pakļauti inficēšanās riskam, it īpaši vecumā virs 10–12 gadiem.
Mazāko bērnu grupā saslimšanas avots lielākoties ir pedagogi, bet bērni aiznes infekciju mājās. Paši savā starpā 1.–4. klašu bērni inficējas salīdzinoši reti.
Dumpis akcentēja – atsākoties klātienes darbam, skolās noteikti jāievēro piesardzības pasākumi, proti, maksimāli mazs skolēnu skaits klasēs, distance starp skolotāju un bērniem, kā arī starp pašiem bērniem, kvalitatīvas un pareizi lietotas maskas, klašu vēdināšana, ja iespējams, mācību rīkošana ārpus telpām, roku mazgāšana vai dezinfekcija, arī kontaktpersonu identifikācija un savlaicīga izolācija. Attiecībā uz masku valkāšanu sākumskolā patlaban vēl nav pieņemts lēmums, taču Veselības ministrija gatavojot savus ieteikumus.
Dumpis pauda, ka maskas droši var valkāt arī šā vecuma bērni, arī tiem, kam ir astma vai citas elpceļu slimības, tās nerada veselības problēmas.
Attiecībā uz to, kam būs jāatbild, vai maskas tiek valkātas pareizi, Šuplinska norādīja, ka pirmām kārtām tā ir ģimene un pats bērns, bet skolotājs ir palīgs, kurš katras stundas sākumā pārliecinās, vai visi ievēro noteikumus.