Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka, lai uzsāktu diskusiju par izskanējušajām pretrunām par šī projekta gaitu un diskutētu par audita ziņojuma saturu, jānodrošina iespēja visām ieinteresētajām pusēm iepazīties ar audita ziņojumu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis informēja deputātus, ka pašlaik tiek meklēts risinājums, kā audita ziņojumam noņemt ierobežotas pieejamības statusu un drīzumā tas varētu būt pieejams.
Atbildot uz Janīnas Kursītes-Pakules (Vienotība) jautājumu, vai projekta auditorfirma tika izraudzīta konkursā, ministra padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Muižniece sacīja, ka likumā noteiktajā kārtībā tika izsludināts konkurss, kurā tika aicinātas piedalīties trīs lielākās auditorfirmas. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vērsa uzmanību, ka Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumā sacīts ― konkursā bija jāļauj piedalīties ne tikai šiem trim pretendentiem.
Diskutējot par to, kā notika augstākās izglītības programmu izvērtēšana un šī projekta uzraudzība, AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra informēja deputātus, ka projekta uzdevums bija novērtēt vismaz 450 programmas un sagatavot ekspertu ziņojumus to akreditācijas procesam. Tika apstiprināta projekta vadība ― visi AIP locekļi ―, un tas tika saskaņots ar IZM un ― atbilstoši līgumam ― ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA).
Projekta tehniskā vadība tika uzticēta J.Vētram, bet programmu izvērtēšanu veica eksperti. Savukārt projekta uzraudzības komiteja, ko vadīja Lauma Sīka, kas tobrīd bija IZM valsts sekretāra vietniece, kā ārējā struktūra tika izveidota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ― tajā bija dažādu ministriju un augstākajā izglītībā iesaistīto organizāciju pārstāvji. Par projekta norisi tika sniegtas ― gan finansiāla, gan saturiska rakstura ― atskaites arī VIAA, kura arī veica projekta auditu un ir apliecinājusi, ka projekts noritējis saskaņā ar normatīvajiem aktiem, apstiprināto metodiku un noslēgto līgumu, informēja J.Vētra.
Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) interesējās, cik lielā mērā, veicot studiju programmu akreditāciju, ir izmantojams AIP veiktais programmu novērtējums. R.Ķīlis sacīja, ka bažas par to, vai akreditācijas komisija var balstīties uz šī projekta rezultātiem, nav mazinājušās, tomēr vispirms jādomā par tām programmām, kurām akreditācijas termiņš drīz beigsies. Arī komisijas sekretāre Inga Vanaga (RP) akcentēja, ka studenti nedrīkst ciest ― ir jānodrošina iespēja saņemt valsts atzītus diplomus. Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību, ka augstskolas varētu apstrīdēt akreditācijas komisijas lēmumus, ka apelācija netika izskatīta projekta ietvaros, un informēja, ka akreditācijas komisija uz pirmo sēdi sanāks 28.februārī.
Vladimirs Reskājs (SC) vērsa uzmanību, ka auditoru ziņojums ir tikai viens aspekts ― svarīgi saprast, kas notiks ar programmu akreditāciju un kā tiks izmantoti dati šajā procesā, kā arī ziņojuma kontekstā jārunā par projektā iesaistīto personu atbildību. Vienlaikus deputāts pauda, ka nevēlas apšaubīt auditorfirmas ziņojuma kvalitāti, tomēr ir daudz neskaidru jautājumu.
Komisijas priekšsēdētāja apliecināja, ka, tiklīdz ieinteresētās puses būs iepazinušās ar audita ziņojumu, komisija atgriezīsies pie šī jautājuma.