Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe atzina, ka ir grūti prognozēt pārtikas produktu cenas turpmāk pandēmijas kontekstā. Patlaban biržas ir nestabilas un neaktīvas. Arī pircēji nogaida, jo nav saprotams, kas notiks.
Taču viņa uzsvēra, ka pārtikas produktu cenas Latvijā vienmēr korelē ar pasaules tirgus cenām. "Droši vien, ka daļa pārtikas produktu kļūs lētāka. Tas daļēji varētu būt saistīts ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos saistībā ar vīrusa izraisīto ekonomisko krīzi," pauda Gulbe.
LTVC dati liecina, ka tikmēr šā gada martā salīdzinājumā ar decembri gaļai, gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem cenas būtiski pieaugušas. Vislielākais cenu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija plūmēm par 57% - līdz 1,99 eiro kilogramā, cūkgaļas šķiņķim par 27% - līdz 6,44 eiro kilogramā, bumbieriem par 22% - līdz 1,54 eiro kilogramā, dzeltenajai un sarkanajai paprikai - par 18%, par 13% - līdz 6,63 eiro kilogramā - pieaugusi vistas filejas cena.
Savukārt vislielākais cenu samazinājums šogad pirmajā ceturksnī bija importa zemenēm - par 40% - līdz 6,29 eiro kilogramā, apelsīniem - par 21% - līdz 1,46 eiro kilogramā, pusžāvētajai desai Servilāde - par 17% - līdz 5,94 eiro kilogramā un spageti formas makaroniem - par 16% - līdz 0,77 eiro kilogramā.
Gada laikā starp pārtikas produktiem vislielākais cenu kāpums ir bijis āboliem Jonagold - par 70% - līdz 1,29 eiro kilogramā, zaļajām vīnogām - par 53%, sasniedzot 5,44 eiro kilogramā, rīsiem - par 36%, sasniedzot 1,39 eiro kilogramā, kā arī liellopu gaļas filejai - par 22% - līdz 9,38 eiro kilogramā. Gada laikā vērā ņemami kāpušas arī cūkgaļas šķiņķa cenas - par 21% - līdz 6,44 eiro kilogramā un bumbieru cenas - par 21% - līdz 1,54 eiro kilogramā.
Tikmēr cenas gada laikā būtiski kritušās tikai svaigiem dārzeņiem. Galviņkāpostiem cena samazinājusies par 44% - līdz 0,46 eiro kilogramā, burkāniem - par 37% - līdz 0,46 eiro kilogramā, galda bietēm par 30% - līdz 0,33 eiro kilogramā, sīpoliem - par 27% - līdz 0,52 eiro kilogramā - un importa tomātiem - par 20%, sarūkot līdz 1,86 eiro kilogramā.
Gulbe skaidroja, ka šā gada sākumā dažas veikalu ķēdes paaugstināja cenas vairākiem produktiem, kas atspoguļojas vidējās cenās. To ietekmēja arī tas, ka darba spēka izmaksas vairākās nozarēs Latvijā bija kļuvušas neadekvāti augstas. Daudz kur palielinājās cenas.
Pēc viņas skaidrotā, augļu un dārzeņu cenu izmaiņas pamatā saistītas ar sezonālajām izmaiņām. Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski zemākas ir nozīmīgāko dārzeņu cenas, kas saistīts ar 2018.gada lielo sausumu, kad neizauga plānotais un 2019.gadā bija samazināts piedāvājums.
Tikmēr rīsu cenu kāpumu viņa skaidroja ar to cenas kāpumu pasaules tirgos, bet cūkgaļas cenu pieaugumu visā Eiropā, tostarp Latvijā - ar Ķīnas importa pieaugumu, kas Eiropā radīja iztrūkumu. Ir palielinājušās gandrīz visu gaļas un gaļas produktu cenas.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.
ļuļa
a13
alternatīvā prognoze