Iepriekšējais Ministru kabinets 2018.gada rudenī pieņēma indikatīvo dzelzceļa attīstības plānu, un Satiksmes ministrija ar LDz parakstīja īpašu līgumu. Tas paredz, ka, atbilstoši Eiropas Savienības regulai, valsts finansiāli piedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā, ja LDz strādā ar zaudējumiem.
LDz pirms nedēļas paziņoja par 1500 darbinieku atlaišanu, jo pagājušais gads no kravu apgrozījuma viedokļa bija sliktākais pēdējos 17 gados.
Kompānijas finanšu situāciju pārzinoši avoti de facto minēja, ka darbinieku atbrīvošana varētu LDz šogad dot labākajā gadījumā dažu miljonu eiro ietaupījumu, bet sliktākajā – nekādu, jo atlaistajiem darbiniekiem būs jāmaksā kompensācijas. Nākamajā gadā atlaišanas LDz varētu dot 17 miljonu eiro ekonomiju.
Vaicāts, vai LDz ir nonākusi līdz stāvoklim, kad kompānijai nepieciešama valsts palīdzība, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbildēja, ka "pašlaik LDz vadība ar šādu indikāciju nav nākusi."
Ministrs pieļauj, ka šogad LDz ir iespēja strādāt ar pašu līdzekļiem. "Mērķis, protams, ir nākamos gadus samazināt izmaksas, lai pēc iespējas mazāk dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas attiektos uz valsts budžetu," saka Linkaits. Lūgts precizēt, vai viņš neizslēdz dzelzceļa dotēšanu no valsts budžeta, ministrs atbild, ka "šobrīd LDz pārrēķina visas prognozes, arī attiecībā uz nākamajiem gadiem. Tad arī varēs saprast kāda prognoze veidojas."
Arī LDz vadītājs Māris Kleinbergs LTV raidījumā Tieša runa tieši neatbildēja, vai LDz palīdzība varētu būt nepieciešama jau šogad. "Tas ir jautājums, kas ir dienas kārtībā, par kuru būs jārunā," sacīja Kleinbergs.
Latvijas Dzelzceļš šogad rēķina vēl zemāku kravu apjomu nekā pērn.