LRA norāda, ka Tieslietu ministrija (TM) vērsās tiesā ar lūgumu atlikt kompensācijas izmaksāšanu, kā iemeslu minot valsts budžeta situāciju un konkrēti budžeta programmu "Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām", kurā nav finanšu līdzekļu.
Politiskais spēks lūdz Reiram kā vadošās valsts pārvaldes iestādes vadītājam valsts finanšu nozarē sniegt skaidrojumu, kā tiek plānots valsts budžets, ja budžeta programmā "Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām" pusgadā jau beidzas finanšu līdzekļi un nav iespējams cietušajiem izmaksāt tiesas piespriesto kompensāciju.
Arī Rasnačam LRA prasa paskaidrot, kādēļ gada vidū rodas situācija, ka nepietiek līdzekļu budžeta programmai "Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām". Tāpat tieslietu ministram tiek uzdoti jautājumi, kādā veidā ir radusies situācija, ka nav iespējams izpildīt tiesas spriedumu un uz kāda likuma pamata TM var atteikties pildīt spēkā stājušos spriedumu.
Kā ziņots, valdība šodien nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 45 688 eiro TM, lai nodrošinātu zaudējumu atlīdzību izmaksu nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām saskaņā ar TM, Ģenerālprokuratūras pieņemtajiem lēmumiem un tiesu spriedumiem.
Kā aģentūru LETA informēja TM preses sekretāre Līva Rancāne, prasību, kas iesniegtas vispārējās jurisdikcijas tiesā tikai pret TM, kopsumma uz šā gada 1.jūliju pārsniedza piecus miljonus eiro.
Ministrijā norāda, ka pagājušajā gadā izmaksāti 79 923 eiro zaudējumu atlīdzībai, savukārt 2013.gadā tie bija 91 884 eiro. Rancāne uzsver, ka ministrija savlaicīgi un precīzi izpilda spriedumus par kaitējuma atlīdzības izmaksu, bet gadījumā, ja valsts budžetā piešķirtie līdzekļi zaudējumu atlīdzības izmaksai ir izlietoti, TM vēršas Ministru kabinetā ar lūgumu piešķirt papildu līdzekļus likumā noteikto funkciju izpildei. Neviena kompensāciju izmaksa netiek tīši novilcināta - ministrijai ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktā kārtība, kādā notiek šo atlīdzību izmaksa, kā arī pieejamo līdzekļu apjoms, savukārt gadījumos, kad līdzekļu trūkuma dēļ atlīdzību izmaksu nav iespējams veikt, TM lūdz tiesu atlikt sprieduma izpildi.
LETA jau vēstīja, ka TM naudas trūkuma dēļ izdevās ar tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildi un vēl neizmaksāt kompensāciju 81 gadu vecai pensionārei Natālijai Inglai par viņai nodarīto morālo kaitējumu kļūdaini un nesamērīgi ilgi izmeklētas krimināllietas dēļ, iepriekš vēstīja laikraksts Neatkarīgā.
Astoņus gadus prokuratūra izmeklēja un tiesa tiesāja Inglu par it kā vidēji smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu citai pensionārei - Dominikai Komarovai. Latgales apgabaltiesa, konstatējot Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, notiesājošo spriedumu atcēla un krimināllietu nodeva atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Daugavpils tiesai. Vēl bija septiņas tiesas sēdes, līdz 2011.gada janvārī prokurors Dzintars Zaikovskis paziņoja, ka atsakās no apsūdzības, jo "apsūdzība nav apstiprinājusies", "cietušajai nav konstatēti miesas bojājumi".
Ingla vērsās tiesā pret valsti, pieprasot morālu kompensāciju. "Lietas iztiesāšanas laikā "cietusī" nomira, sakarā ar ko man nav iespējams pieprasīt no viņas atvainošanos un atlīdzinājumu par man nodarītajām ciešanām, tāpat nav iespējams viņu saukt pie likumā noteiktās atbildības par nepatiesa iesnieguma iesniegšanu nolūkā uzsākt kriminālprocesu. Ja lietas iztiesāšana būtu notikusi saprātīgā termiņā un lieta jau no paša sākuma būtu bijusi izmeklēta un iztiesāta objektīvi, šāda iespēja man būtu bijusi," civilprasībā pret valsti uzsvēra Ingla.
Rīgas Centra rajona tiesa Inglas prasību apmierināja daļēji, piedzenot no TM atlīdzību par morālo kaitējumu 2073,14 eiro, kā arī valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 142,28 eiro (kopā 2215,42 eiro). Tāpat no TM piedzenama nenomaksātā valsts nodeva 168 eiro. Tiesa arī noteica termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums stājās spēkā šā gada jūlijā, tātad tas labprātīgi TM bija jāizpilda līdz 20.jūlijam. Tā vietā ministrija vērsās Rīgas apgabaltiesā, lai sprieduma izpildi atliktu saskaņā ar Civilprocesa likuma 438.pantu - tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, atlikt sprieduma izpildi vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt izpildes veidu un kārtību. TM, visticamāk, vēršoties tiesā, šeit domājusi "par savu mantisko stāvokli", jo kā iemeslu, kāpēc sprieduma izpildi lūdz atlikt, min valsts budžeta situāciju un konkrēti budžeta programmu "Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām", kurā nav līdzekļu.