Jau ziņots, ka, sākot ar šā gada 15.aprīli, kā arī turpmākajās dienās sakarā ar strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos un ledus sablīvējumiem upēs Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada, Ilūkstes novada, Ogres novada un Pļaviņu novada pašvaldību administratīvajās teritorijās palielinājās plūdu risks. Tādejādi tika apdraudēta cilvēku drošība, veselība un dzīvība, teritorijās esošā publiskā un privātā infrastruktūra, īpašums, kā arī saimnieciskā darbība.
LPS norādīja, ka, lai gan atbilstoši Ministru kabineta noteikumu "Krīzes vadības padomes nolikums" tieši Krīzes vadības padomes kompetencē ir koordinēt un nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu saskaņotu un koordinētu rīcību valsts apdraudējumu pārvarēšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus ārkārtas situācijas izsludināšanai, nekāda rīcība no Krīzes vadības padomes puses sakarā ar plūdu apdraudējumiem nesekoja un līdz šim nav arī sekojusi.
Plūdu riskam kļūstot par realitāti, upēm izejot no krastiem un pārpludinot pašvaldību teritorijas, dzīvojamās mājas, saimnieciskās darbības teritorijas, ceļus, kā arī atsevišķas teritorijas pilnīgi izolējot no apkārtējām teritorijām, izskalojot ceļus, pārtraucot elektroenerģijas padevi un saimniecisko darbību, minēto pašvaldību teritorijās faktiski izveidojās ārkārtas situācija. Kā vēstīts, 19.aprīlī Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada, Ilūkstes novada, Ogres novada un Pļaviņu novada pašvaldības, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība lūdza Ministru kabinetu to teritorijās kopumā vai atsevišķās to applūdušajās daļās izsludināt ārkārtas situāciju. Tomēr 19.aprīlī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē izskatot pašvaldību izteiktos lūgumus, Ministru kabinets nesaskatīja par nepieciešamu ārkārtas situāciju izsludināt.
LPS norādīja, ka atbilstoši Civilās aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktam viens no katastrofu veidiem ir dabas katastrofas, kas ir arī plūdi. Ņemot vērā to, ka plūdi pašvaldību teritorijās, to izraisītais apdraudējums un sekas pilnībā atbilst minētajām dabas katastrofas pazīmēm un ārkārtas situācijas izsludināšanas šo pašvaldību teritorijās kritērijiem, neizpratni rada Ministru kabineta neieinteresētība un nevēlēšanās izsludināt ārkārtas situāciju šo pašvaldību teritorijās, tādejādi ne tikai neatzīstot acīmredzamu dabas katastrofas faktu, bet arī tam nepiešķirot juridisku nozīmi, tai skaitā - neuzņemoties iniciatīvu un atbildību iedzīvotāju veselību, drošību un dzīvību apdraudošās situācijas risināšanā.
"Neizsludinot ārkārtas situāciju, pašvaldību tiesības un pienākumi aprobežojas ar Civilās aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu precīzu izpildi, neļaujot to pielāgot apstākļiem, kas izveidojušies ārkārtas situācijā, un neļaujot to pielāgot apstākļiem, kas vislabāk aizsargātu iedzīvotāju drošību, veselību, dzīvību un īpašumu gan plūdu radīto apdraudējumu mazināšanā, gan arī to radīto seku novēršanā," skaidroja LPS.
"Spēkā esošais tiesiskais regulējums rada virkni problēmu gan ārkārtas situācijā iesaistīto institūciju darbību koordinācijā, gan arī lēmumu pieņemšanā un finanšu līdzekļu pieejamībā. Izveidojusies situācija šā pavasara plūdos ļoti skaidri norāda uz nepieciešamību pārskatīt ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu un stiprināt to, uzlabojot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām, kā arī nodrošinot nepieciešamo finanšu līdzekļu pieejamību. Tāpat arī ir nepieciešams veikt koordinētu un kvalitatīvu analīzi par apdraudējuma novēršanas un seku likvidēšanas laikā gūtajām mācībām un no tām izrietošiem nepieciešamiem sistēmas uzlabojumiem," uzsvēra LPS.