Viņasprāt, muzeji Covid-19 ierobežojumu laikā ir pierādījuši sevi kā relatīvi drošu vietu, tāpēc tiem vairs nevajadzētu realizēt darbības pilotprojektus. Lāce akcentēja, ka nelielu sarūgtinājumu rada apstāklis, ka ar kultūras vietu atvēršanu nav bijis tik lielas steigas kā ar hokeja jautājumu.
Domājot, kā varētu pakāpeniski atjaunot muzeja darbu, Lāce pauda, ka LNMM labprāt mēģinātu iztikt bez iepriekšējās reģistrācijas apmeklējumam, taču, ja tiks secināts, ka kustība ir pārāk blīva, varētu pāriet uz reģistrācijas principu.
Lāces ieskatā būs nepieciešami vairāki gadi, lai muzeja darbība un stāvoklis varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī. Tas saistīts ar tūrisma līmeņa atgūšanās tempiem, jo liela daļa muzeju apmeklētāju ir tieši tūristi, kuru patlaban muzejā nav. Pašlaik muzejs orientējas uz vietējiem iedzīvotājiem.
Valsts atbalsts LNMM palīdzēja izdzīvot, un Lāce cer uz iespēju LNMM iegūt nākamo atbalstu, jo pašu ieņēmumi ir ārkārtīgi nelieli. Viņa skaidroja, ka valstī ir bijušas daudzas atbalsta programmas, ir piesaistīts diezgan ievērojams finansējums, bet ir jādomā, kā izdzīvot tālāk.
Lāce atzina, ka LNMM darbinieku vakcinācija norit salīdzinoši labi. Krīzes laikā muzejs nesamazināja štatu. Lāce skaidroja, ka muzejs atradās piespiedu dīkstāvē, savukārt ātri nokomplektēt darbinieku sastāvu brīdī, kad pēkšņi atvērtos muzejs, nebūtu iespējams.
Muzejā jau ir ieplānotas četras jaunas izstādes, kas gaidīs skatītājus, kad epidemioloģiskās drošības nosacījumi ļaus muzejam atvērt durvis.