Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.
Lattelecom norāda, ka uzņēmums ir gatavs turpināt sasniegt valsts kā īpašnieka un privātā akcionāra TeliaSonera AB nospraustos mērķus. Vienlaikus Lattelecom prognozē tuvākajā laikā liela mēroga izmaiņas gan Latvijas, gan globālajā IKT tirgus dalībnieku sastāvā, kas apgrūtinās nelielo Latvijas uzņēmumu konkurētspēju IKT jomā, portālu Diena.lv informēja Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.
"Šīs dienas labā ziņa - ir pieņemts lēmums par nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem. Vienlaikus ceram, ka uzņēmuma akcionāri jau tuvākajā nākotnē vienosies arī par kopīgu uzņēmuma nākotnes attīstības stratēģiju. Situācija, kurā uzņēmuma īpašnieku viedokļi atšķiras, ir mulsinoša un nekalpo uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai un vērtības pieaugumam," paudis Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
"Līdz šim esam pratuši noturēt Latvijas vadošā IKT uzņēmuma pozīcijas un strādāt ar ik gadus pieaugošu peļņu. To apliecina gan sekmīgie rezultāti pērn – 30,5 miljonu peļņa, gan šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi, kas pieauguši par 4%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu. Lattelecom turpinās īstenot veiksmīgo stratēģiju jauno biznesa virzienu izstrādē un attīstībā, taču mums jārēķinās, ka IKT nozare visā pasaulē strauji mainās, un jau tuvākajā laikā tas krietni vien ietekmēs arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju," viņš turpinājis.
“Eiropā joprojām aktīvi notiek uzņēmumu apvienošanās un integrācijas procesi – saplūst fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju uzņēmumi integrējas ar mediju kompānijām. Latvijas tirgū jau tagad ienāk globālie spēlētāji. Eiropas Komisija mērķtiecīgi veido nosacījumus vienotā digitālā tirgus izveidošanai, kas radīs izdevīgākus tirgus nosacījumus lieliem, globāli strādājošiem uzņēmumiem. Šādā kontekstā jāapzinās, ka nākotnē globālā tirgus apstākļos gan Lattelecom, gan LMT katrs atsevišķi būs mazi uzņēmumi ar vāju konkurētspēju, tāpēc nāksies pielikt ļoti lielas pūles, lai sasniegtu īpašnieku, tai skaitā valsts, gaidītos mērķus, taču mēs esam gatavi strādāt, lai nodrošinātu uzņēmuma sekmīgu darbību tāpat kā līdz šim," uzsvēris Gulbis.
Savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka "Ministru kabinets šodien ir pieņēmis lēmumu, domājot par patērētāju interesēm un par konkurences nodrošināšanu. Ar šo lēmumu ministri parādījuši valstisku atbildību par mūsu valsts iedzīvotājiem un akcionāra rūpes par valstij piederošu stratēģisku aktīvu pārvaldīšanu".
LMT šo lēmumu respektē un turpinās darbu saskaņā ar uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģiju. LMT ir labas perspektīvas attīstībai un izaugsmei spēcīgas konkurences apstākļos, kas Latvijai jau nodrošinājuši konkurētspējīgus un inovatīvus pakalpojumus par zemākajām cenām Eiropā. Arī turpmāk LMT būs nozares līderis un turpinās investēt attīstībā, lai visā Latvijā iedzīvotājiem būtu piekļuve modernākajiem sakaru un satura pakalpojumiem.”
Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.
Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes informēja, ka ministru viedokļi neatšķīrās par to, ka abu uzņēmuma līdzīpašnieka, Skandināvijas uzņēmuma TeliaSonera piedāvājums nav pieņemams.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) skaidroja, ka EM piedāvāja neatbalstīt TeliaSonera pērn iesniegto piedāvājumu un ministri piekrita.
Ašeradens jau iepriekš atzinis, ka abus uzņēmumus nevajadzētu apvienot, bet saglabāt pašreizējo situāciju. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paudusi, ka abi uzņēmumi būtu jāapvieno.
Kā ziņots, pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no TeliaSonera un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un Lattelecom valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.
Lattelecom un LMT darbības uzlabošanas darba grupa izskatīja tikai divus iespējamos scenārijus - abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu. Ašeradens pauda, ka Lattelecom un LMT darbības uzlabošanu varētu turpināt uz pašreizējās īpašnieku modeļa bāzes.
Savukārt finanšu ministre Reizniece-Ozola uzskata, ka valstij kā Lattelecom un LMT akcionārei ir jābūt atbildīgai par savu aktīvu efektīvu izmantošanu, tāpēc uzņēmumu apvienošana būtu lietderīga. Finanšu ministres ieskatā, būtu prātīgi piedāvāt Skandināvijas telekomunikāciju koncernam TeliaSonera atbalstīt uzņēmumu apvienošanu, valstij saglabājot kontroli pār uzņēmumu daļām.
Ekonomikas ministrs iepriekš tikās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora redzējumu par Lattelecom un LMT attīstību un iespējamo turpmāko sadarbības modeli. Tikšanās laikā TeliaSonera sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. TeliaSonera apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas.
TeliaSonera pārstāvji kā labāko uzņēmumu turpmākās attīstības scenāriju redz Lattelecom un LMT apvienošanu, tādējādi nodrošinot efektīvāku abu uzņēmumu resursu izmantošanu. Tāpat uzņēmumu apvienošana ļautu optimizēt turpmāk nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un rezultātā uzlabotu patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Kā ziņots, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA Lattelecom peļņa pērn sasniegusi 32 miljonus eiro, kas ir par aptuveni diviem miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 30,3 miljonus eiro.
Uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 72 miljoni eiro. Tikmēr uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 191 miljonu eiro.
Lattelecom pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam TeliaSonera meitasuzņēmumam Tilts Communications (49%).
Savukārt mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) pērn nopelnījis 22,1 miljonu eiro, bet uzņēmuma apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 179,2 miljonus eiro.
2014.gadu uzņēmums noslēdza ar 19,6 miljonu eiro lielu peļņu un 144 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA pērn bija 59,4 miljoni eiro.
LMT 49% kapitāldaļu pieder ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernam TeliaSonera, 23% - Lattelecom, 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru. Uzņēmums dibināts 1992.gadā.
Papildināts ar LMT viedokli 7. un 8.rindkopā