Viņa skaidroja, ka VSAA slimības pabalsta piešķiršanas un izmaksas kontroli veic atbilstoši likumā par valsts sociālo apdrošināšanu noteiktajam, proti, aģentūra atgūst sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu pārmaksātās summas par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par triju gadu periodu, skaitot no pārmaksas konstatēšanas dienas. Slimības pabalsta kontroles funkcija noteikta arī Ministru kabineta noteikumos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums, saskaņā ar kuru VSAA atgūst valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pārmaksātos valsts budžeta līdzekļus.
Pēc Daines paustā, attiecībā uz slimības pabalsta izmaksas kontroli pārmaksas gadījumos, VSAA regulāri pārbauda, vai slimības pabalsta saņēmējiem laikā, par kuru tiek piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts, ir reģistrēti arī darba devēja aprēķinātie ienākumi. Ja, piešķirot slimības pabalstu, VSAA konstatē, ka darba nespējas periodā ir reģistrēti darba ienākumi, slimības pabalsta piešķiršana tiek atteikta. Savukārt, ja darba devēja ienākumi darba nespējas periodā tiek reģistrēti pēc tam, kad slimības pabalsts personai jau piešķirts un izmaksāts, nepamatoti izmaksātā pabalsta summa tiek aprēķināta kā pabalsta pārmaksa, un slimības pabalsta saņēmējam tā ir jāatmaksā speciālajā budžetā.
Turklāt, ja darbnespējas lapā B, par kuru VSAA sāk izmaksāt pabalstu no 11.dienas, ārsts atzīmējis datumus vai periodu, kuros persona ir pārkāpusi ārsta noteikto ārstēšanās režīmu, slimības pabalsts par šīm dienām vai šo periodu netiek piešķirts.
Vienlaikus Daine skaidroja, ka situācijās, kad ir aizdomas par slimības pabalsta ļaunprātīgu izmantošanu, darbinieki sazinās arī slimības pabalsta saņēmēju vai tā darba devēju, vēršot uzmanību uz radušos situāciju un iespējamām sekām. Gadījumos, kad tiek konstatēta slimības pabalstu izkrāpšana, VSAA vēršas tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu. Tās ir situācijas, kad, piemēram, personām pirms darbnespējas perioda ir ļoti straujš ienākumu pieaugums un nav veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Pēc VSAA datiem redzams, ka 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, par 35% pieaudzis konstatēto slimības pabalsta pārmaksas gadījumu skaits, bet, salīdzinot ar 2014.gadu - par 52%. Audzis arī pārmaksas gadījumu skaits mikrouzņēmumu darbinieku vidū, salīdzinot ar 2014.gadu, 2016.gadā tas palielinājies par 15%, bet salīdzinot ar 2015.gadu - par 10%. Savukārt datus, cik bieži nākas saskarties ar ļaunprātīgu slimības pabalsta izmantošanu, VSAA neapkopo.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM ziņojumā min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku.
Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā - četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) otrdien atzina, ka viņš neatbalsta LM informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus, izņemot to, kas paredz, ka darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par to, ka slimības gadījumā darbinieks var neapmeklēt darbu trīs dienas gadā. Tāpat pēc labklājības ministra domām, labāks risinājums slimības lapu problēmas risināšanai būtu naudas novirzīšana Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai.