Pēc viņas paustā, šī gada maija beigās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa izdeva lēmumu, ar kuru nolemts piešķirt jaunietim apgādnieka zaudējuma pensiju no 2004.gada 21.maija jeb adopcijas atcelšanas brīža, un izmaksāt to, ņemot vērā jau izmaksāto apgādnieka zaudējuma pensiju no 2018.gada 20.maija.
Kauliņa-Bandare informēja, ka 28.jūnijā ministrija saņēma arī Rīgas bāriņtiesas pārskatu par tās amatpersonu un līgumdarbinieku veikto darbību šīs personas tiesību un interešu nodrošināšanā. Tāpat 1.jūlijā saņemts Rīgas domes Labklājības departamenta izvērtējums par Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra Rīgas bāreņu sociālās rehabilitācijas un atbalsta centra Marsa gatve, kā arī Rīgas Sociālā dienesta amatpersonu veiktajām darbībām.
Saņemtajai informācijai gan noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kas nozīmē, ka šī informācija nav izpaužama, norāda LM pārstāve.
Vienlaikus Kauliņa-Bandare piebilda, ka katra šajā gadījumā iesaistītā institūcija ir izdarījusi secinājumus, konstatējusi sistēmas trūkumus un turpmāk veiks visas iespējamās darbības, lai šādas situācijas nākotnē neatkārtotos.
Kā ziņots, Rīgas bāriņtiesas un Rīgas domes Labklājības departamenta veidotās komisijas noslēgušas iekšējo izmeklēšanu saistībā ar slimnīcā Ainaži uz deviņiem gadiem "aizmirstā" zēna lietu un nav konstatējušas, ka būtu veiktas darbības, kas nebija atbilstošas tobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja otrdien komisiju secinājumus skatīja sēdes slēgtajā daļā. Kā vēlāk aģentūrai LETA pastāstīja bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle, bāriņtiesas komisija izpētījusi gan bāriņtiesas, gan valsts rīcībā esošo arhīvu un secināts, ka pirms 20 gadiem normatīvo aktu prasības bijušas kardināli atšķirīgas no mūsdienām un tās salīdzināt nav iespējams.
Nu jau pieaugušā vīrieša juridiskais pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks portālam Diena.lv gan uzsvēra - acīmredzams, ka Rīgas bāriņtiesa nenodrošināja jaunā cilvēka interešu aizstāvību, kas ir bāriņtiesas tiešais pienākums.
Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto, valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tiek "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.
Bērns ar laiku nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvojis pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.
Zēns 2000.gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži, kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc Ainažiem viņš tika ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā Marsa gatve. Tur viņam pēc konsultācijām ar ārstu atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.
Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis - palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.
Tiesībsarga birojā norāda - bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.
Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā Ainaži. Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē sākts kriminālprocess.