Tiesas prāvā, kurā K. Lipmanam izdevās attiesāt no 11,5% savulaik uz mutiskas vienošanās pamata aizdoto, bet savlaicīgi neatgūto akciju no S. Zaharjina, pievienoto materiālu klāsts ir bijis savdabīgs - tajā par pierādījumu lietots dokuments, kurā par labu darbu pats sevi apdāvinājis K. Lipmans, gan arī vēstuļu sarakste starp sabiedrotajiem I. Segalu un S. Zaharjinu, kurā tie viens otram draudzīgi apstiprinājuši savu sniegto liecību patiesīgumu.Izrāda lielu uzticēšanosLM akcionāru K. Lipmana un S. Zaharjina tiesas prāvas atspoguļojumā medijos vairākkārt kā viens no pretrunīgāk vērtētajiem tika minēts fakts, ka K. Lipmans 11,5% sev piederošo LM akciju bija aizdevis S. Zaharjinam tikai uz mutiskas vienošanās pamata. Tomēr prāvā iesaistīto advokātu iesniegtie paskaidrojumi un pierādījumi liecina, ka LM lielo akcionāru attiecībās savstarpēji liela uzticēšanās nav bijis nekas neparasts. Piemēram, K. Lipmana iesniegts dokuments apliecina, ka S. Zaharjins un trešais lielais LM akcionārs I. Segals ir uzticējušies K. Lipmanam, jo uzņēmējiem kopīgi piederošajā uzņēmumā Gesil Limited, kurš oficiāli iepriekš bija arī LM lielākais īpašnieks, K. Lipmanam abi pārējie īpašnieki bija devuši pietiekami lielas pilnvaras, lai K. Lipmans vienpersoniski sev varētu pārskaitīt trešdaļu Gesil piederošo LM akciju.Tiesai sniegtajos paskaidrojumos S. Zaharjins gan apgalvoja, ka K. Lipmans šajā darījumā esot negodprātīgi sev pārskaitījis vairāk akciju, nekā viņam pienācies, tomēr šo pārmetumu kā dīvainu liek vērtēt fakts, ka šīs it kā negodprātīgās rīcības ietvaros K. Lipmans partneriem tomēr ir ļāvis gūt faktiski līdzvērtīgu ietekmi LM - sākotnējā darījuma rezultātā katrs no lielajiem īpašniekiem ieguva pa 28% akciju.Ne mazāk apbrīnojams ir arī fakts, ka K. Lipmana it kā negoprātīgā rīcība 2003. gadā abus pārējos sadarbības partnerus nepamudināja nodrošināties pret K. Lipmana iespējamo pretdarbību nākotnē, un S. Zaharjins tiesai tā arī nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas apliecinātu viņa tiesības Gesil sadales rezultātā saņemt lielāku daļu pīrāga nekā abiem pārējiem partneriem. Saskaņā ar tiesas spriedumu tieši neticība tam, ka K. Lipmans būtu centies apkrāpt savus partnerus, kopīgi esošo īpašumu sadalot trīs vienādās daļās, ir pamudinājuši tiesu lemt par labu K. Lipmanam.Lietā kuriozi pierādījumi Tiesa, arī pašā dokumentā, ar kuru K. Lipmans 2003. gada 9. septembrī sākotnēji ieguva trešdaļu no Gesil akcijām un kuru S. Zaharjins pasludinājis par viltojumu, netrūkst kuriozu. Tiesai iesniegtais dokuments paredz, ka Gesil pilnvarnieks K. Lipmans uzņēmuma vārdā "pateicībā par darba ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā" dāvina pats sev, proti, K. Lipmanam, trešdaļu Gesil piederošo LM akciju, savukārt K. Lipmans "ar pateicību" tās pieņem. Tajā pašā laikā līdzvērtīgas LM akciju daļas no Gesil ieguva arī I. Segals un S. Zaharjins, tāpēc, visticamāk, Gesil arhīvos būtu jābūt līdzīgiem dokumentiem par akciju dāvinājumu arī viņiem.Ar kurioziem pierādījumiem tiesu aplaimojis arī K. Lipmana oponents S. Zaharjins, kurš, cenšoties pierādīt savas tiesības iegūt lielāko daļu no LM akcijām, kā pierādījumu iesniedzis savu saraksti ar I. Segalu. Tajā abi akcionāri viens otram draudzīgi apliecina - patiešām pastāvējusi rakstiska vienošanās, kura paredzējusi lauvas tiesu no Gesil piederošajām LM akcijām dāvāt tieši S. Zaharjinam. Sarakstē pavisam neilgi pirms akcionāru tiesas prāvas S. Zaharjins apliecina visai vieglprātīgu attieksmi pret sev piederošo īpašumu, atzīstot, ka viņa rīcībā nav viņam personīgi tik nozīmīgās rakstveida vienošanās. Arī I. Segals, kuram draudzīgās atbildes sagatavošanai vajadzējis veselu mēnesi, ir demonstrējis apbrīnojamu nevērību pret savā rīcībā esošajiem dokumentiem, norādot, ka svarīgais dokuments esot tik sens, ka būšot nepieciešams laiks, lai to atrastu.Prasītājs pierādījis labāk Tiesneses Ligitas Gavares sagatavotais spriedums liecina, ka par vienu no izšķirošajiem argumentiem par labu K. Lipmanam ir kalpojusi pārliecība, ka darījums, kurā K. Lipmans no Gesil ieguva trešdaļu tam piederošo LM akciju, ir tiesisks un S. Zaharjina argumenti par šī darījuma nelikumību ir vērtējami kritiski. Turpretī veids, kādā S. Zaharjins saņēmis akcijas no K. Lipmana, neliecina par to, ka šīs darbības mērķis būtu akciju nodošana S. Zaharjina īpašumā, jo viņš pats apgalvojis, ka starp pusēm nav pastāvējusi ne rakstiska, ne mutiska vienošanās par akciju īpašnieka maiņu. Nav arī iesniegti pierādījumi par to, ka S. Zaharjins būtu veicis samaksu par minētajām akcijām.
Nelabvēlīgs S. Zaharjinam ir izrādījies arī apstāklis, ka viņa
vietā komisijas maksas par viņa vērtspapīru konta apkalpošanu
veicis LM - ar šādu rīcību akcionārs ir atzinis, ka strīdus akcijas
nav uzskatījis par savu īpašumu un "nav rūpējies par tām, kā
īstenam saimniekam pienākas". Izšķirties par labu K. Lipmana
prasības apmierināšanai tiesnesei palīdzējuši arī piesaistītie
liecinieki - ekonomists Uldis Osis, bijušais Privatizācijas
aģentūras vadītājs Jānis Naglis un ekonomiste Beate Voronova, kuri
apstiprinājuši K. Lipmana teikto - viņam ir bijis nodoms uz laiku
nodot savas akcijas S. Zaharjina rīcībā, lai tādējādi vienkāršotu
kredīta piešķiršanu uzņēmumam.
Visu rakstu lasiet otrdienas Dienā!