Viņa norādīja, ka ministrijas piedāvājums paredz vairāk darba pedagogiem, strādājot par tādu pašu samaksu kā iepriekš. Ja ministrija šādu pedagogu slodzes piedāvājumu virzīs valdībā, tad pedagogi turpinās iet prom no darba, jo nevar "pavilkt" slodzi. Vanaga uzskata, ka ministrija "aiz savām formulām neredz reālo situāciju".
"Mēs centāmies ministrei parādīt, ka pedagogu uzticēšanās ir sagrauta, jo jau divas reizes šī politiskā spēka vadībā ["Jaunās vienotības"] valdībā bija situācija, kad, palielinot darba stundu skaitu, to vērtība kritās. To mēs piedzīvojām 2016.gadā, pagājušajā gadā, un tagad mums piedāvā no 2025.gada uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Pagājušajā gadā par sabalansētām stundām nākošo likmi pedagogiem tika samaksāta mazāka darba stundu vērtība," atzina Vanaga.
Viņa arī pauda, ka ministrija tikšanās laikā nebija likusi galdā nekādus aprēķinus. LIZDA ārkārtas padomē bija iepriekš vienojusies, ka, ja pēc šīs tikšanās netiks panākts vēlamais rezultāts, tad padomē atgriezīsies pie jautājuma par izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) demisijas prasīšanu.
Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.
"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.
Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.
"Nevienojāmies visos jautājumos, taču šodien konstruktīvi nonācām pie tā, ko kurš kā dzird, jo mērķis ir viens. Arodbiedrība turpinās iebilst 40 stundu piedāvājumam, bet tas ir mūsu piedāvājums un mēs ar to virzāmies," uzsvēra Čakša.
LETA jau rakstīja, ka IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu.
IZM norāda, ka patlaban pedagogu amatiem noteiktās dažādās darba slodzes nedēļā - 21, 30, 36, 40 stundas - apgrūtina izpratnes veidošanu pedagogiem par kopējās slodzes un slodzes sastāva veidošanas principiem, līdz ar to darba pienākumu plānošanu katram pedagogam.
Nosakot 40 darba stundu nedēļu visiem pedagogiem, IZM vērtējumā iepriekš minētās amatu atšķirības paliktu, bet tās būtu izprotamākas pie viena kopējā slodzes lieluma.
IZM rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.
Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.