Iepriekš Vanaga sacīja, ka Padome lems par protestu akciju formu, tomēr arodbiedrības Padome par formu šodien nelēma, tomēr apstiprināja, ka gadījumā, ja martā nav skaidri finansējuma avoti un nauda pedagogu darba algas paaugstināšanas grafikam, tad tiks īstenotas protesta akcijas, par kuru formu Padome lems martā.
Arodbiedrības priekšsēdētāja atgādināja, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) Ministru kabineta sēdē apliecināja gatavību martā atgriezties pie sarunas par pedagogu atalgojuma kāpinājumu un premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) vēstulē LIZDA arī norādīja par sarunu martā. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) arodbiedrībai teica, ka saruna par šo jautājumu notikšot martā.
"Tie ir vadošie politikas īstenotāji izglītības nozarē, kas to apliecinājuši, tomēr, ja mūs nesadzirdēs, tad notiks protesta akcijas," norādīja Vanaga.
Arodbiedrības priekšsēdētāja uzsvēra, ja gadījumā martā nauda pedagogu algām netiks rasta, tad LIZDA protesta akcijā aicinās piedalīties visus arodbiedrības biedrus un izvērst tādas, ka to rezultātā pienāks "lūzuma punkts" un nākamajiem pedagogu atalgojuma grafika soļiem arodbiedrībai finansējums vairs nebūs jāgaida.
Vanaga stāstīja, ka padomes sēdē izskanējuši dažādi ierosinājumi par protesta akciju formu, tostarp, ja naudu atalgojuma minimālās likmes paaugstināšanai neatradīs, pedagogi varētu atteikties no jaunā mācību satura ieviešanas. "Pedagogi ir gatavi kompromisam, pedagogi ir gatavi reformām, tomēr, ja valdošie politiķi nebūs gatavi izpildīt spēkā esošos normatīvos aktus, tad pedagogu pacietība un kompromisi pāraugs protestos," pauda arodbiedrības priekšsēdētāja.
Iepriekš Vanaga skaidroja, ka izpildvara un lēmējvara ir panākušas "pussolīti pretī", tāpēc protesta akcijas rīkot novembrī vai decembrī nebūtu pareizi.
LIZDA atgādina, ka pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020.gada 1.janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likme pieaugs no 710 līdz 750 eiro, bet 2020.gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro.
Tāpat Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadējs finansējuma pieaugums ne mazāks par 0,25% no iekšzemes kopprodukta augstākajai izglītībai un ne mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta zinātniskajai darbībai, norāda LIZDA.
papildināta visa ziņa
Pareizaisvirsraksts
Irlielāmērāticams
real