Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
Ar šādu lēmumu CVK nav veikusi vienkārši pastkastītes vai kurjera funkciju, bet gan veikusi zināmu dokumentu izvērtēšanu pēc būtības, šādi sperot diezgan platu soli uz priekšu, CVK lēmumu komentē politologs Jānis Ikstens. "Jautājums ir par to, vai tas ir vai tas nav CVK pienākums to darīt. Līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka – nē, tas nav CVK pienākums. Acīmredzot mūsu pārvaldes iestādes kļūst nobriedušākas un sāk skatīties jau pēc būtības."
Arī politoloģe Ilga Kreituse uzsver – CVK nestrādā profesionāli juristi ar tiesībām vērtēt, vai likumprojekts atbilst vai neatbilst Satversmei. Šāda kārtība, viņasprāt, ir nepareiza, jo jautājumu par to, vai likums atbilst Satversmei, būtu jāvērtē Satversmes tiesai. Tādēļ būtu jāveic labojumi likumdošanā, nosakot, ka likumprojektu atbilstītu Satversmei, par kuriem ir paredzēta arī tautas nobalsošana, vērtē Satversmes tiesa.
"Tādā gadījumā tas atņemtu tiesības, šajā gadījumā Lindermanam, veikt demagoģiju, savu aģitāciju. Šobrīd viņam ir atstātas brīvas rokas, un es varu pateikt, uz ko viņš atsauksies. CVK nestrādā profesionāli juristi ar tiesībām vērtēt atbilst vai neatbilst. CVK ir izveidota pēc partiju vienošanās principa un praktiski ir ielikti partiju cilvēki, kuriem ļoti bieži nav nekāda sakara ar jurisprudenci un spēju izvērtēt likumus," Dienai.lv sacīja I.Kreituse.
Neapmierinātību ar CVK pieņemto lēmumu paudis Valdimirs Lindermans un viņa partijas biedri – bijušās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomnieks Andrejs Berdņikovs, Illarions Girss un Vitālijs Rudņevs. A.Berdņikovs Dienai.lv apstiprināja, ka "lindermanieši" ceturdien vērsušies prokuratūrā ar prasību pret sešiem CVK biedriem, kuri balsoja pret likumprojekta tālāku virzību.
Prokuratūrā Lindermana partijas biedri vērsušies, jo uzskatījuši, ka CVK locekļi ļaunprātīgi izmantojuši savu dienesta stāvokli, ierobežojuši tautas gribas paušanas iespējas, kā arī darbojušies pret valsts pamatiem, Dienai.lv skaidroja A.Berdņikovs. "Mēs to iesniegumu esam iesnieguši par tiem cilvēkiem, kuri pārsniedza savas pilnvaras. Tur bija seši cilvēki, kas balsoja pret likumprojekta tālāku virzību."
Pats A.Berdņikovs CVK lēmumu vērtē kā uzbrukumu demokrātijai, jo likumprojekts bijis pilsoniskās sabiedrības iniciatīva. "Manuprāt, tā ir pilsoniskās sabiedrības pazemošana, jo cilvēki ieguldīja gan enerģiju, gan naudu un viņi gribēja kaut ko labot. Aktīvisti tādu milzīgu darbu padarīja un tagad pateikt, ka neatbilst, tā, manuprāt, ir vienkārši pazemošana."
"Tas ir pilnībā nelikumīgs lēmums. Faktiski tā ir sazvērestība pret demokrātiju. Es domāju, ka būs konflikts," Dienai.lv sacīja V.Lindermans. Šāds CVK lēmums, viņaprāt, liecina par komisijas bailēm, ka referenduma lēmums varējis būt pozitīvs. Arī V.Lindermans, līdzīgi kā Diena.lv aptaujātie politologi, uzskata, ka CVK nebija tiesības aizliegt referendumu – komisijai bijušas tikai tehniskas pilnvaras pārbaudīt parakstus, nevis vērtēt iniciatīvu pēc būtības.
Politologs J.Ikstens arī norādīja, ka, raugoties no sabiedrības tracināšanas viedokļa, lēmums nevirzīt tālāk iniciatīvu drīzāk būs nomierinošs, nevis tracinošs. "Protams, ka vienai nelielai sabiedrības daļai šis būs kaitinošs lēmums, bet sabiedrības lielākajai daļai, es atļaušos uzskatīt, tas būs nomierinošs."
Līdzīgu viedokli aģentūrai LETA pauda arī ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš šādu CVK lēmumu vērtē pozitīvi, turklāt, viņaprāt, ar to tiks mazināta spriedze sabiedrībā. "Šajā gadījumā CVK acīmredzot ir vērtējusi šī projekta atbilstību Satversmei, vai tas ir atbilstoši likumam pilnībā izstrādāts likumprojekts. Acīmredzot secinājumi ir bijuši negatīvi, un CVK pieņēma attiecīgu lēmumu," sacīja valdības vadītājs.
(ziņa papildināta ar pēdējo rindkopu)