Lindermans: Aizdomās par spiegošanu apcietināts LDz darbinieks

Lindermans zināja teikt, ka Krasnopjorovs, LDz aptuveni 20 gadus strādājot par meistaru, nofotografējis NATO tehniku, kas tikusi pārvietota pa dzelzceļu. Bildes vīrietis ielicis sociālajos tīklos vai arī pārsūtījis kādām personām Krievijā, norādīja Lindermans.

Krasnopjorovs pēc aizturēšanas ievietots Jelgavas cietumā un pēc notikušā atlaists no darba, sacīja Lindermans.

Aizdomās turētais, iespējams, ir partijas Saskaņa biedrs, norādīja Lindermans. Partijas līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs aģentūrai LETA nezināja teikt, vai Krasnopjorovs ir Saskaņas biedrs. Ušakovs ieteica ar šo jautājumu vērsties pie personām, kuras atbild par partijas biedru sarakstu, taču atvaļinājuma dēļ Ušakova ieteiktās personas nevarēja sniegt konkrētas atbildes.

Lindermans, atsaucoties uz iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) teikto, norādīja, ka, visticamāk, aizturēt Krasnopjorovu DP ļāvuši šogad maijā spēkā stājušies Krimināllikuma grozījumi. LETA jau rakstīja, ka pieņemtie grozījumi paredz vairāk informācijas izpaušanas gadījumu veidus, kas tiek uzskatīti par spiegošanu, nekā tas bijis līdz šim.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) aģentūrai LETA neatklāja, vai Lindermana pieminētā persona atrodas Jelgavas cietumā. Pārvaldē to šo informāciju neizpauda, aizbildinoties ar to, ka saskaņā ar likumu ziņas par fiziskas personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija. Tāpat saskaņā ar likumu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšana kriminālprocesā turpinās, DP aģentūrai LETA sīkākus komentārus nesniedza par to vai Lindermana pieminētā persona ir aizdomās turētais. Vienlaikus DP vērsa uzmanību, ka Lindermanam šajā izmeklēšanā nav nekāda procesuālā statusa, līdz ar to viņam nav piekļuves informācijai, kas ļautu izdarīt objektīvus secinājumus par lietas apstākļiem. Tādējādi DP aicina kritiski izvērtēt Lindermana izteikumus par šīs lietas apstākļiem, kā arī iespējamos avotus, no kurienes viņš varētu būt ieguvis šāda veida informāciju.

LDz drošības direktors Lainis Kamaldiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka DP ir aizturējusi LDz darbinieku saistībā ar to, ka pret viņu sākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikumu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

''Atbilstoši Darba likumam ar darbinieku ir spēkā darba tiesiskās attiecības, tiek fiksēta darbinieka prombūtne. LDz sadarbojas ar DP, sniedzot tai nepieciešamo informāciju,'' sacīja Kamaldiņš.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka militārajos pārvadājumos LDz ievēro visas Aizsardzības ministrijas noteiktās prasības.

Novembra beigās DP paziņoja, ka aizturējusi kādu personu aizdomās par spiegošanu, proti, par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij tieši vai ar citas personas starpniecību.

Šajā kriminālprocesā tika veiktas arī tiesas sankcionētas kratīšanas piecos objektos.

Kriminālprocess tika sākts šogad 27.septembrī, izvērtējot ilgākā laika periodā pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju. Tiesa aizdomās turētajam kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu.
DP pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka pērn joprojām galvenos pretizlūkošanas riskus Latvijā radīja Krievijas specdienesti.

Kopš Krimas aneksijas 2014.gadā Baltijā pastiprināti tikušas rīkotas starptautiskas mācības ar NATO valstu piedalīšanos un drošības stiprināšanai sabiedrotie nosūtījuši pastāvīgus spēkus. Kopš Krimas aneksijas Latvijā pastāvīgi uzturas ASV spēki un iepriekš sociālajos tīklos regulāri ir bijušas redzami iedzīvotāji uzņemti video un fotogrāfijas ar sabiedroto karatehniku, kas pārvietota pa dzelzceļu un autoceļiem.