Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Likumā noteiks, ka audzētavās kaķiem un suņiem nedrīkst būt vairāk par vienu mazuļu metienu gadā

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka kaķu un suņu audzētāji nedrīkstēs pieļaut vairāk kā vienu mazuļu metienu gada laikā.

Likumā paredzēts noteikt, ka mājas (istabas) dzīvniekam - suņa, kaķa vai seska mātītei - gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija atbalstīti ne vairāk kā divi metieni gadā kaķenei, tomēr parlamenta sēdē gandrīz vienprātīgi tika nolemts palikt pie jau sākotnēji likuma grozījumos paredzētā viena metiena.

Debatēs deputāte Jana Simanovska (P) uzsvēra, cik svarīgi ievērot kaķu labturības nosacījumus un ka atbilstoši Eiropas Savienības standartiem tiek ieteikts, ka kaķenēm būtu ne vairāk kā viens metiens gadā un ne vairāk kā četri mazuļu metieni mūžā.

Līdzīgi deputāte Jekaterina Drelinga (Stabilitātei) norādīja, ka jau tagad dzīvnieku patversmes ir pārpildītas ar klaiņojošiem kaķiem un ka dzīvnieku turētājiem viņi nedrīkst būt kā preces ražošanas mašīna.

Deputāts Jānis Grasbergs (NA) arī norādīja, ka līdz tam, kamēr nebūs obligāta kaķu reģistrācija un nebūs sakārtots dzīvnieku pavairošanas regulējums, vispārējā normā nedrīkst likt lielāku metienu skaitu par vienu reizi gadā. Reizē nākotnē lielāku metienu skaitu varētu noteikt apdraudētām, izmirstošām kaķu šķirnēm, piebilda politiķis.

Deputāte Viktorija Pleškāne (Stabilitātei) arī akcentēja, ka nevar atbalstīt lielāku metienu skaitu par vienu gadā, jo jau pašlaik patversmes ir pārpildītas ar bezatbildīgu cilvēku ārā izmestiem dzīvniekiem.

Pēdējā balsojumā Saeima vienprātīgi ar 88 balsīm noraidīja priekšlikumu par diviem metieniem gadā.

Šodien atbalstītie grozījumi cita starpā paredz krietni ierobežot iespējas suni turēt piesietu. Likumā paredzēts noteikt, ka suni aizliegts turēt piesietu, izņemot mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos minētus gadījumus.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, aizliegums neattiektos uz tiem suņiem, kas dzimuši līdz šā gada 31.augustam. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiktu Ministru kabinets.

Kā norāda Preses dienestā, grozījumi paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt dzīvnieku aizsardzību, novērst nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazināt klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu.

Patlaban normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu, proti, pārdošanu. Iecerētie grozījumi paredz, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, ievietojot sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu, būtu jānorāda Ministru kabineta noteikumos prasītā informācija par dzīvnieku, tostarp šķirni, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju. Pārdevējam dzīvnieka nākamajam īpašniekam būtu jāsniedz rakstveida informācija arī par dzīvnieka uzvedības un turēšanas īpatnībām.

Plānots, ka dzīvnieka īpašniekam, kurš pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to mazuļus, jābūt apmācītam mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Arī specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būtu jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts mājdzīvnieku labturības jomā. Izņēmums būtu personas, kas ieguvušas augstāko izglītību veterinārmedicīnā, studijās apguvušas padziļinātas zināšanas mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā vai noteikumos noteiktajam saturam un apjomam pielīdzināmas zināšanas.

Ar grozījumiem iecerēts aizliegt iegādāties, turēt nebrīvē vai pārdot arī ziloņu, degunradžu, žirafu dzimtas, vaļu un nīlzirgu apakškārtas, kā arī indīgus un invazīvu sugu dzīvniekus. Pašlaik šāds aizliegums attiecas uz plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekiem, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtas dzīvniekiem un čūskveidīgajiem.

Grozījumi paredz uzlabot arī administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, nosakot pašvaldību funkcijas dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tostarp pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās. Pašvaldības arī noteiktu, kurās tās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas.

Pašlaik dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem, atšķirībā no patversmēm un dzīvnieku viesnīcām, nav noteiktas konkrētas prasības dzīvnieku labturībai, norāda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P).

"Komisija turpinās strādāt ar likumprojektu, to pilnveidot. Lūkosim, lai trešā lasījuma redakcijā tas būtu kvalitatīvs, taču nebūtu pārlieku detalizēts un neradītu nesamērīgu birokrātisku slogu nozarei," sacīja Ābrama.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie atbildīgajā komisijā un Saeimā vēl jāskata un jāatbalsta trešajā, galīgajā, lasījumā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas