Šodien Likteņdārzā notiek Latvijas Televīzijas un šī projekta īstenotāja Kokneses fonda rīkotais koncerts - akcija, lai parādītu, kas pa šiem gadiem te paveikts un piesaistītu līdzekļus jauniem darbiem. Tieši akcijās saņemtie līdzekļi devuši būtisku ieguldījumu dārza tapšanā. 2009.gadā par skatītāju saziedoto naudu izbūvēja perimetrālo ceļu. 2010. un 2011.gadā dārza centrālajā daļā - amfiteātrī - pabeigti zemes darbi un izbūvēta vidusdaļa. 2012.gadā uzbūvēta pirmā pastāvīgā Likteņdārza būve - skatu terase. Piecos gados šī projekta īstenošanā kopumā ieguldīts gandrīz miljons latu, kas iegūti, īstenojot dažādas ziedojumu vākšanas akcijas, piemēram, stādot kociņus, pārdodot piemiņas zīmes, izveidojot ziedojumu tālruni, piedāvājot bruģakmeni ar iegravētu vārdu centrālajā ejā un citas.Šogad uzsvars tiek likts uz amfiteātra akmeņu krāvuma Sirmais saulriets izveidi. Viens no šīs piemiņas vietas izveides nosacījumiem bija - lai tajā parādītos tik elementu, cik cilvēku Latvija zaudējusi XX gadsimtā: kas gājuši bojā karā vai svešumā, izsūtīti, bijušie spiesti emigrēt. Kokneses fonda dibinātāji aprēķinājuši, ka tādu varētu būt ap 600 tūkstošiem. Ir vēsturnieki, kas šo skaitli apstrīd, tomēr projekta īstenotāji šo ieceri nav mainījuši, un tie ir pelēkie akmeņi, ko cilvēki uz Likteņdārzu ved no malu malām un kas Sirmajā saulrietā simbolizēs zudušās dvēseles. "Katrs no 11 000 laukakmeņiem, kas kopš 2010. gada atceļojuši uz Likteņdārzu, ir ar savu emocionālo stāstu un unikālo veltījumu. Tie katrs ir atraduši savu vietu krāvumā, bet nepieciešams vēl, tāpēc akcijas mērķis ir piesaistīt ziedojumos ap 30 000 latu, kas vajadzīgi darbu turpināšanai," norāda Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa. Blakus akmeņu krāvumam Likteņdārza amfiteātrī šogad akcijas dienā tiks iestādīta simboliska Ozolu godasardze, kuras tapšanu atbalstījušas 34 pašvaldības. Katrs ozols ir veltījums sava novada represētajiem.Līdzās amfiteātrim taps apaļa piemiņas ēka, kurā varēs ieiet no kalna augšas un kā pa spirāli nokāpt lejā, piemiņas ēkas sienas būs noklātas ar šo cilvēku vārdiem. "Tāpēc ir svarīgi, lai katrs atvestais akmens tiktu piereģistrēts un mēs saprastu, kam tas ir veltīts. Vēlāk šie vārdi tiks salīdzināti ar Latvijas Vēstures arhīva sarakstiem un veidots tāds nosacīti mūsu Likteņdārza saraksts," izrādot salā paveikto, piebilst Likteņdārza projekta vadītājs Koknesē Bruno Cīrulis. Viņš saka: "Ņemot vērā iecerēto un paveikto, domāju, ka esam pusceļā līdz izvirzītajam mērķim - visas tautas dāvanai Latvijai 100.gadadienā, ko mūsu valsts atzīmēs 2018.gadā."Ņemot vērā arvien pieaugošo cilvēku informētību un apmeklētāju skaitu, pieaug arī saziedoto līdzekļu apjoms, kas ļauj īstenot projektā paredzēto.Salīdzinot 2011. un 2012.gadu, pērn apmeklētāju skaits ir dubultojies. 2011.gadā tie bija apmēram 50 000, bet pagājušajā gadā jau vismaz 100 000 cilvēku.Visu rakstu lasi piektdienas Dienā!
Likteņdārzs pusceļā līdz mērķim
Cauri mežam līdz pelēkam saulrietam, ar lūgšanām cauri pakalnam, kas būvēts no 600 tūkstošiem akmeņu, līdz amfiteātrim Daugavas krastā, kur rast mierinājumu. Tāda bija japāņu ainavu arhitekta Sjunmjo Masuno ideja, pirms astoņiem gadiem piesakot savu dārza skici projektu konkursā par piemiņas vietas izveidi XX gadsimta totalitārajos režīmos cietušajiem latviešiem uz salas Daugavā pie Kokneses.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.