Jumts kalpos kā staigājama platforma – skatu laukums, no kura pavērsies skats uz Likteņdārza ainavu. Dažkārt ēka tiek dēvēta arī par tiltu uz debesīm, bet pagājušajā gadā nosaukumu konkursā par labāko atzīts ierosinājums tai dot Saullēkta nama vārdu.
Galvenais objekts
"Iekšpusē paredzēts izveidot konferenču zāli, ko būs iespējams sadalīt divās daļās, būs telpa administrācijai, plašs vestibils, kur tiks izvietotas visas plāksnītes, kas šobrīd ir redzamas uz informācijas centra sienām. Būs arī neliela kapela, kur aizlūgt par saviem tuviniekiem," par iecerēm stāsta Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete, kura šo amatu pērn pārņēma no Viļa Vītola. Viņa atzīst, ka sākotnēji bijis domāts celtni veidot lielāku, taču ātri vien sapratuši, ka tās apsaimniekošana prasīs pārāk lielus izdevumus. Un patiesībā jau arī pilnīgi pietiekot ar pašreizējo būvapjomu, kas tapis par Saeimas piešķirtajiem ap 630 000 eiro. Cerējuši, ka ar šo summu pietiks visa projekta īstenošanai, taču, būvniecības cenām pieaugot pat četrkārt, bijis skaidrs, ka ar to ir krietni par maz. Tad par 200 000 eiro, ko ziedoja Vilis un Marta Vītoli, ēku iestikloja un iekonservēja. "Esam to šobrīd noteikuši par galveno objektu, kam tiek aktīvi vākti līdzekļi, lai varētu pabeigt iesākto. Tas ļaus Likteņdārzam strādāt visu gadu, arī sliktos laika apstākļos," teic Kalniete, piebilstot, ka visam projektam kopumā vēl nepieciešami 800 000 eiro. Paldies Amerikas latviešiem, kas pagājušajā gadā šim mērķim ziedojuši 15 000 eiro, tā liekot nopietnu pamatu tālākajam naudas piesaistes darbam.
Kalns un bruģis
Arī blakus Saieta namam izveidotais uzbērums nav sasniedzis ieplānoto augstumu – 12,5 metrus. Patlaban tas ir pielīdzināts un apaudzēts ar zālīti. Tas darīts tāpēc, ka savestie būvgružu un akmeņu krāvumi izskatījušies ļoti neglīti. Par laimi, izdevies visu pagūt izdarīt, pirms tika pieņemta Eiropas Savienības direktīva, kas aizliedz šādā veidā izmantot būvgružus. Kalniete gan nesaprotot šīs direktīvas jēgu, jo – kur tad lai liek būvgružus? Kāpēc gan tos nevar likt lietā šādā veidā, pārsedzot ar melnzemi un apsējot ar zālīti? Turklāt nākamgad abpus taciņai, kas ved pār pauguru, vīsies kultūraugu un pļavas puķu upe, veidojot vēl ainaviskāku skatu. Vai kalns augs augumā, šobrīd nevarot pateikt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!