Viņa atgādināja, ka iedzīvotājiem, kuri līdz 2019.gada 1.jūlijam veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, tiks nodrošināta to atmaksa. Veiktās iemaksas tikšot pakāpeniski atmaksātas līdz šī gada 31.decembrim.
To nosaka šī gada 21.jūnijā spēkā stājušās izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz saglabāt tiesības visiem iedzīvotājiem līdz 2021.gadam saņemt veselības aprūpes pakalpojumus līdzšinējā kārtībā neatkarīgi no veiktajām veselības apdrošināšanas iemaksām.
Tamme-Zvejniece skaidroja, ka iedzīvotājiem, kuri veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ar bankas pārskaitījumu, atmaksa tiks veikta automātiski, proti, uz bankas kontu, no kura veikts maksājums. Savukārt iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši klātienē, piemēram, kādā no "Latvijas Pasta" nodaļām, NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā vai kādā no NVD teritoriālajām nodaļām, jāvēršas ar iesniegumu dienestā, norādot savu konta numuru, uz kuru veikt atmaksu.
Iesniegumu atmaksas saņemšanai var iesniegt klātienē, aizpildot iesnieguma veidlapu vai iesniedzot iesniegumu brīvā formā, personīgi ierodoties NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Zemgales nodaļā Jelgavā, Latgales nodaļā Daugavpilī, Kurzemes nodaļā Kuldīgā vai Vidzemes nodaļā Smiltenē.
Iesniegumu iespējams iesūtīt arī pa pastu uz adresi Cēsu ielā 31/k3, Rīgā, LV-1012 vai elektroniski uz e-pastu "[email protected]". Iesūtot iesniegumu elektroniski, tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu. Iesniegumu var iesniegt arī mājaslapā "Latvija.lv", izmantojot e-pakalpojumu "Iesniegums iestādei".
Jautājumos par brīvprātīgo veselības apdrošināšanas iemaksu atmaksas kārtību NVD aicina iedzīvotājus sazināties ar NVD Klientu apkalpošanas centra speciālistiem, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.
Kā ziņots, Saeima jūnija vidū galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai līdz 2021.gadam atliktu tā saukto divu pakalpojumu grozu valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru sākotnēji bija plānots ieviest no šī gada.
Atbalstīts tika arī veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) priekšlikums, nosakot, ka personām, kuras saskaņā ar likumu nav apdrošinātas, nav jāveic brīvprātīgās iemaksas. Akceptu guvuši arī grozījumi, lai cilvēkiem, kuri iemaksas jau veikuši, nodrošinātu automātisku to atmaksu.
Parlaments gada sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas bija saistīts ar to, ka veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam, toreiz norādīja likumprojekta iesniedzēji.
Vienlaikus līdz ar jaunas valdības valdības apstiprināšanu mainījās arī viedoklis par šīs sistēmas ieviešanu. Veselības ministre Viņķele neatbalsta divu grozu sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.
Viņķeles piedāvājums paredz, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.
Savukārt personām, kuras neiekļausies apdrošināšanas sistēmā, gada sākumā būs jāveic veselības apdrošināšanas maksājums 51 eiro apmērā, skaidroja ministre. Viņi līdzīgi kā nekustamā nodokļa gadījumā saņems paziņojumu, ka līdz noteiktam laikam jāsamaksā šī summa, tomēr arī cilvēki, kuri nebūs veikuši šo iemaksu, varēs saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības brīdī. Patlaban iecerēts - ja cilvēks nebūs veicis obligāto iemaksu, bet nonāks situācijā, kad būs nepieciešama valsts apmaksāta veselības aprūpe, viņam pakalpojums tiks sniegts, atgādinot, ka maksājums ir jāveic.
Viņķeles piedāvājums paredz, ka neveiktās apdrošināšanas iemaksas uzkrāsies kā parāds, tomēr tas neliegs personai piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.