Pēc viņa teiktā, pasliktinoties tehniskajām iespējām, krātuvē vairs nevarēs dienā iesūknēt 12 miljonus kubikmetru gāzes, bet tikai aptuveni astoņus miljonus kubikmetru gāzes.
Tāpat arī nevarēšot dienā no krātuves izsūknēt 24 miljonus kubikmetru gāzes, kā tas ir iespējams patlaban, bet tikai 10-15 miljonus kubikmetru.
Ščerbickis skaidroja, ka nepieciešamās investīcijas aprēķinātas saskaņā ar 2011.gadā veikto zinātniski pētniecisko darbu, kurā analizēja Inčukalna pazemes gāzes krātuves virszemes tehnoloģiskā aprīkojuma tehnisko stāvokli. Lielākās investīcijas jeb 65 miljoni eiro paredzētas urbumu kapitālajam remontam, 36 miljoni eiro - esošā gāzes savākšanas punkta nr.3 rekonstrukcijai, 30 miljoni eiro - esošā gāzes savākšanas punkta nr.2 rekonstrukcijai un vēl 25 miljoni eiro paredzēti jauna gāzes savākšanas punkta būvniecībai. Jaunu cauruļvadu būvniecībai plānoti 5 miljoni eiro, papildu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanai - 10 miljoni eiro, bet gāzes pārsūknēšanas agregātu renovācijai - 7 miljoni eiro.
Kopumā no 1997.gada līdz 2014.gadam Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau investēts 124,1 miljons eiro, pagājušajā gadā tie bija 7,99 miljoni eiro.
Kā ziņots, šogad Inčukalna PGK iesūknēti divi miljardi kubikmetru gāzes, kas ir par 300 miljoniem kubikmetru mazāk nekā pērn, aģentūru LETA informēja AS Latvijas Gāze. 2014.gadā Inčukalna PGK tika iesūknēti līdz 2,3 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes.
Tiesa, iesūknētais gāzes apjoms Latvijas vajadzībām ir saglabājies iepriekšējā līmenī - aptuveni 1,1 miljards kubikmetru.
Latvijas Gāze skaidroja, ka iesūknētās gāzes samazinājums ir skaidrojams ar faktu, ka neviens komersants nepieteicās uz Inčukalna PGK brīvajām jaudām 300 miljonu kubikmetru apmērā.