"Ja Grindeksam vajag jaunu Mildronātu vai jaunas tabletes, to grib izveidot uzņēmums. Tagad mākslīgi apvienojot Olainfarm ar savu sīvāko konkurentu, lai kopīgi izgudrotu kādu jaunu produktu un pēc tam dalītu, kam tas jaunais produkts piederēs, tas ir tik naivs domāšanas veids, kas nedarbojas ne tikai Latvijā, bet viņš nevar darboties pēc definīcijas. Un to var izdomāt tikai ierēdņi," raidījumam sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.
Kompetences centru mērķis bija izveidot jaunas laboratorijas, pētniecības centrus, kam Eiropas nauda kalpotu kā labs atspēriens un tie varētu strādāt patstāvīgi. Tā vietā radusies situācija, ar ko nav mierā ne LIAA, ne Finanšu ministrija, ne arī uzņēmēji.
Latvijā darbojas seši kompetences centri – kuru īpašnieki ir farmaceitu, kokrūpnieku un citu nozaru uzņēmumi. Katram centram no atbalsta programmas pienākas 6 miljoni latu.
Finanšu ministrija secinājusi, ka šajos darījumos figurē "uzpūstas" summas. Centrs esot tikai čaula – administratīvs naudas apsaimniekotājs, kam pašam neesot ne laboratoriju, ne zinātnieku. Miljoni tiekot tērēti, lai tos noīrētu no saviem īpašniekiem.
"Kompetences centrs lielāko dalu no saviem iepirkumiem iepērk no saviem dibinātājiem. Tātad interešu konflikts. Atsevišķos gadījumos mums ir šaubas, bet atsevišķos gadījumos, acīmredzami, ka cenas, kas tiek piedāvātas, ir pilnīgi neadekvātas. Tātad daudz par dārgu," stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs.
Nesaimnieciski rīkoties kompetences centrus spiež neizdevīgie nosacījumi. Ja šādos pētījumos izdodas arī kaut ko atklāt, pētījuma rezultāts, piemēram, jauno medikamentu patents pieder kompetences centram un uzņēmumam, kas šo produktu gribētu ražot, tas par tirgus cenu no centra jāatpērk. Ja to pārdotu par zemāku cenu, tas būtu Eiropas regulu pārkāpums, par ko pārmetumus jau ir izteicis Iepirkumu uzraudzības birojs. Tāpēc uzņēmēji nav ieinteresēti ar savu laiku un naudu piedalīties centru pētījumos, jo tas viņiem gluži vienkārši nav izdevīgi.
37miljonus vērto programmu Finanšu ministrija bailēs no Eiropas revizijas uz laiku ir apturējusi. Ministru kabinetam būs jālemj, vai un kā noteikumus mainīt. No programmas apturēšanas par ķīlniekiem kļuvuši zinātnieki. Viņiem šī ir vienīgā valsts atbalsta programma, no kuras saņemt atbalstu inovatīviem pētījumiem. "Zinātniekiem ir vienalga – pasūta kompetences centrs vai uzņēmēji. Bet pēc tam padarīt mūs par ķīlniekiem – mēs sākam darbu un pēc tam darbus varbūt neturpināsim, jo MK noteikumi jāpārtaisa. Jo kādam nav iespējams izkontrolēt to, ko viņš jau zināja, ka nevarēs izkontrolēt," stāsta Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.
Zaudējumus cietīšot arī tie kompetences centri, kas patiešām slēguši līgumus par pētījumu veikšanu ar zinātniekiem Latvijā un ārzemēs. Ja Ekonomikas ministrija programmas pārstrādāšanu "vilks garumā", varot sekot arī tiesu darbi, vēsta raidījums.