Viņa klāstīja, ka, lai preci veiksmīgi pārdotu, ir svarīgs labs mārketings un iepakojums. Tam ir liela nozīme Ķīnas tirgū, jo tad tiek uzskatīts, ka tā ir luksusa prece un ir pieprasīta šīs valsts augošajā bagātajā iedzīvotāju slānī. Piemēram, nesen Šanhajā izstādē ir bijusi liela interese par Latvijā ražotām šprotēm, jo tām ir bijis skaists iepakojums.
Ķīna ir samērā piesārņota valsts, tāpēc pieprasīti ir "zaļi", inovatīvi, kaut arī nišas produkti, skaidroja LIAA pārstāvniecības vadītāja.
Jākobsone-Bellomi ieteica uz Ķīnu raudzīties kā uz stratēģisku tirgu ar lielu potenciālu, pie kā gan ir ilgi un dikti jāstrādā. Piemēram, Stendera ziepju fabrika šajā tirgū tikusi tikai pēc divu, trīs gadu darbības.
LIAA pārstāvniecības vadītāja skaidroja, ka pastāv ļoti būtiskas kultūras un vēsturiskās atšķirības starp Ķīnu un Latviju, taču daudz kas abu valstu starpībā notiek samērā ātri un veiksmīgi, jo ir labas politiskās attiecības.
Jau ziņots, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.
Savukārt maijā Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācija oficiāli atļāvusi 11 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem sākt produkcijas eksportu.
Līdzīgu atļauju maija sākumā saņēma arī Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi. Lai sāktu eksportu uz Ķīnu, nepieciešams ne tikai attiecīgais atbilstības sertifikāts, kuru izsniedz pēc inspektoru klātienes vizītes, bet arī uzņēmuma iekļaušana minētajā oficiālajā sarakstā.