Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, puses pārrunāja aktualitātes jaunizveidotās ministrijas dienas kārtībā.
Valsts prezidents pauda gandarījumu par Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. Viņa ieskatā, Latvijai ir nepieciešama šīs nozares politiskā vadība Ministru kabineta līmenī, tāpēc prezidents valdības veidošanas procesā bija atkārtoti aicinājis veidot Klimata un enerģētikas ministriju.
Valsts prezidents akcentēja, ka, lai šo konsolidēto politiku īstenotu, klimata jautājumus nevar risināt bez emisiju ietilpīgo nozaru pārraugošo ministriju - Satiksmes un Zemkopības - līdzdalības. Tāpēc Levits pozitīvi vērtēja nodomu Ministru kabinetā veidot Klimata un enerģētikas komiteju. Tās sastāvā būtu satiksmes un zemkopības ministri un to vadītu klimata un enerģētikas ministrs. Tas dotu iespēju koordinēt klimata politikas mērķu izpildi un kopējo starpnozaru sadarbību gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Tikšanās laikā Valsts prezidents un ministrs pārrunāja darbu pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna. Tas jāpārveido, jo kopš tā pieņemšanas 2019.gadā ir pieaugušas ES klimata ambīcijas un Krievijas iebrukums Ukrainā kardināli mainījis situāciju enerģētikas nozarē. Ministrs informēja, ka aktualizētais plāns jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz vasarai, un patlaban pie tā notiek darbs.
Abi piekrita, ka liela nozīme klimata politikas veidošanā ir pētniecībai. Levits atzīmēja, ka Latvijā veiktiem pētījumiem būtu svarīga loma ES mērogā. Prezidenta ieskatā, ir jāiegulda pētījumos, kas atbalsta klimata un enerģētikas politiku, lai valsts viedoklis tiktu uzklausīts, pieņemot datos balstītus lēmumus.
Tāpat sarunas laikā Valsts prezidents un ministrs bija vienisprātis, ka Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešami sabalansēti risinājumi tautsaimniecībai ar Latvijas klimata neitralitātes mērķiem.