"Vēlos pakomentēt fanfaras, kas skan no [premjera Valda] Dombrovska (Vienotība), [finanšu ministra Andra] Vilka (Vienotība) un citu politiķu mutes, par to, ka Latvija beigusi sadarbības programmu ar SVF. Vilks runā par to, ka Latvija ir atguvusi savu neatkarību. Es tādai nostājai kategoriski nepiekrītu. Nekādu neatkarību Latvija nav atguvusi. Taisni otrādi, - Latvija šīs aizdevēju programmas realizācijas gaitā ir nokļuvusi nesalīdzināmi sliktākā situācijā, nekā tā bija pirms šīs programmas realizācijas sākuma," akcentēja Lembergs.
Argumentējot savu viedokli, Ventspils mērs minēja vairākus tautsaimniecības rādītājus. "Nodarbināto skaits tautsaimniecībā ir samazinājies par 160 000. Viena daļa ir pārgājuši bezdarbniekos, viena daļa ir vienkārši aizbraukuši un kļuvuši par bezmaksas darba spēka eksporta preci bagātajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tādā veidā ir būtiski noplicināta Latvijas tautsaimniecība. Latvija ir starp tām valstīm, kuras bez maksas eksportē savu sagatavoto darbaspēku uz bagātajām ES dalībvalstīm. Šīs preces eksporta apjoms naudas izteiksmē ir lielāks nekā ES struktūrfondu ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā. Citiem vārdiem, nabadzīgā Latvija subsidē bagātās ES dalībvalstis," norādīja Lembergs.
Bezdarba līmenis valstī ir pieaudzis līdz 12%, bet iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās samazinājies par 16%, salīdzinot ar laiku pirms sadarbības programmas realizācijas, akcentēja Ventspils mērs.
"Tā kā ne par kādu attīstību runa nevar būt. Pašlaik Latvija atrodas apmēram 2005.gada līmenī. Tātad, esam atpalikuši par sešiem gadiem, realizējot šo sadarbības programmu," savu viedokli pauda Lembergs.
Centrālās valdības parāds pirms programmas sākuma 2007.gada beigās bijis viens miljards latu. Pašlaik centrālās valdības parāds ir pieci miljardi latu.
"Latvijai jāatmaksā starptautiskajiem aizdevējiem un citiem kreditoriem centrālās valdības parāds. 2012.gadā apmēram 500 miljoni latu, 2013.gadā - apmēram 560 miljoni latu. 2014 un 2015.gadā kopā apmēram 2,3 miljardi latu. Kādas te fanfaras? Latvija šādas summas atdot nav un nebūs spējīga. Latvijai nāksies aizņemties un vēlreiz aizņemties, bet vairs jau ne par trim procentiem gadā, bet par septiņiem, astoņiem, iespējams, deviņiem un lielākiem procentiem gadā," prognozēja Lembergs.
"Tā ka faktiski mēs varam pilnīgi droši teikt, ka šī sadarbības programma, kāda ir bijusi starp ĖK un SVF, no vienas puses, un Latvijas centrālo valdību, no otras puses, ir pilnīgi izgāzusies un nesusi Latvijai milzīgu atpalicību un stagnāciju. Mēs šodien atrodamies 2005.gadā. Šīs programmas faktiskais mērķis no kreditoru - EK un SVF - puses bija radīt maksimālos priekšnoteikumus, lai no Latvijas izbrauktu iedzīvotāji uz pastāvīgu dzīvi ES vecajās dalībvalstis, nodrošinot viņus ar bezmaksas darbaspēku," norādīja Lembergs, piebilstot, ka viņš to vērtē kā neokoloniālisma politiku.