Ledus ir nevienmērīgs, to lielākoties klāj sniegs, kas kavē ledus biezuma pieaugumu un traucē vizuāli izvērtēt ledus segas bīstamību. Kāpt uz ledus ir bīstami.
Daugavu lielākoties klāj ledus sega. Pie Krāslavas ir palieku piesalas un ledus sablīvējums lejpus novērojumu stacijas. Daugavas augštecē - Krievijā un Baltkrievijā - ledus biezums ir 8-13 centimetri.
Daugavas baseina upēs turpinās ledus veidošanās. Gauja lēnākajos posmos pārklājusies ar ledus segu, bet straujākajos upes posmos gar krastiem izveidojušās piesalas un iet vižņi. Arī Salacā gar krastiem piesalas, turpinās reta līdz vidēja vižņu iešana.
Lielupē izveidojusies ledus sega, vietām ar lāsmeņiem. Ventā ir piesalas un vižņu iešana, Abavā - ledus sega ar lāsmeņiem, Imulā - ledus sega. Kurzemes piekrastes upēs Irbē, Bārtā un Užavā gar krastiem piesalas un iet vižņi.
Upju notece pārsvarā samazinās, ledus veidošanās laikā atsevišķos upju posmos gaidāmas krasākas ūdens līmeņa svārstības.
Kā ziņots, Latvijas upēs jau desmito mēnesi pēc kārtas saglabājas pazemināts ūdens daudzums.
Saskaņā ar Lietuvas Ģeoloģijas dienesta informāciju valsts vidienē un ziemeļdaļā joprojām nav atjaunojies normāls gruntsūdeņu līmenis, kas stipri kritās aizvadītajā sausajā vasarā un rudenī, tādēļ daudzviet izsīkušas seklākās akas. Līdzīga situācija ir arī Latvijā.