Kalniete pēc otrdienas vakara sarunām par kopējās lauksaimniecības politikas reformu trešdien ziņoja, ka nākamajā plānošanās periodā Latvija lauku attīstībai un lauksaimniecībai varētu saņemt no Briseles apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo septiņu gadu laikā.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ceturtdien nākusi klajā ar paziņojumu, kurā norāda uz Kalnietes neprecīzajiem aprēķiniem. "Mēs saņēmām daudzus zvanus no mūsu lauksaimniekiem, kuri ir neizpratnē par šādu interpretāciju, jo patiesībā produkcijas ražotāju maciņos 2014. gadā nebūs par 58% vairāk kā vienkāršs lasītājs varētu saprast, bet gan tikai par 12 eiro par hektāru vairāk. Jāpiebilst arī, ka kopējai summai, ko Eiropas Savienība (ES) atvēlējusi Latvijas lauksaimniecībai, tik liels palielinājums nebūs, kā minēts paziņojumā," saka LOSP priekšsēdētāja vietnieks ES jautājumos Armands Krauze. Arī lauksaimnieks Agris Veide neslēpj sašutumu un saka, ka jebkurā gadījumā Latvijas lauksaimnieki no 2014. līdz 2020.gadam arvien saņems mazākos tiešos maksājumus, kas būtiski ietekmēs ražotāju konkurētspēju.
Zemkopības ministrijas preses pārstāve Dagnija Muceniece portālu Diena.lv informēja, ka Latvijas lauksaimnieki nākamajā plānošanas periodā saņems par 50% lielāku finansējumu nekā šajā plānošanas periodā. No 2007. līdz 2013.gadam Latvijai bija pieejami 1,79 miljardi eiro, savukārt no 2014. līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem būs pieejami 2,69 miljardi eiro.
Kalnietes padomnieks Mārtiņš Spravņiks portālam Diena.lv skaidroja, ka deputātes aprēķinos bija ietverti arī papildus valsts tiešie maksājumi. Turklāt informācija sniegta par kopējo aploksnes, nevis tiešmaksājumu pieaugumu.
Jau vēstīts, ka otrdienas vakarā panāktā vienošanās palielinās lauksaimniecības budžeta maksājumus Baltijas valstīm. EP Preses dienestā portālu iepriekš informēja, ka jaunā, reformētā lauksaimniecības politika no 2014.gada paredzēs taisnīgāku lauksaimniecības un lauku attīstības līdzekļu sadalījumu, ievieššot jaunu tiešmaksājumu aprēķinu formulu un izlīdzinot arī lauku attīstības līdzekļu sadalījumu. Tādējādi dalībvalstu, kas līdz ššim saņēma ievērojami lielākus lauksaimniecības budžeta maksājumus nekā citas, budžetus proporcionāli samazinās, tos savukārt palielinot dalībvalstīm, tostarp arī trīs Baltijas valstīm, kas līdz ššim saņēma ievērojami mazāk nekā citas.
Eiropas Komisijas, EP un ES Padomes pārstāvji vienojušies par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamajā pirmdienā, 30.septembrī, balsot par precīzu vienošanās tekstu. Pēc tam sarunu rezultāti vēl jāapstiprina EP balsojumā, kas varētu notikt novembrī.