Baiba Strupiša skaidro, ka mediācijas process iespējams vien tad, ja visas konfliktā iesaistītās puses apliecina vēlmi un gatavību meklēt jaunus risinājumus. LR valde un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) bija apliecinājušas gatavību rast konstruktīvus risinājumus situācijas stabilizēšanai un uzticības atjaunošanai.
"Mediators ir neatkarīgs un profesionāls sarunu vedējs, un mediācija ir likumā regulēts process. Lai mediācija notiktu, ir jāizpildās vairākiem juridiskiem un psiholoģiskiem priekšnosacījumiem. Mediācija balstās uz brīvprātības principu – katra puses brīvi var iestāties un izstāties no mediācijas procesa jebkurā brīdī. Konkrētajā strīdā Ziņu dienesta vadība mani šorīt telefoniski informēja par to, ka žurnālisti nepiekrītot mediācijai. Manā rīcībā vēl nav ziņu par to, vai šāds ir visu Ziņu dienesta darbinieku viedoklis. Jebkurā gadījumā bez Ziņu dienesta darbinieku aktīvas dalības mediācija šajā strīdā nav iespējama," uzsver Strupiša.
LR valde uztur spēkā jau pagājušajā nedēļā pausto viedokli – budžeta veidošanas procesā, kad LR iesniedzis pieprasījumus papildu līdzekļu piešķiršanai gan šim gadam 100 tūkstošu eiro apmērā, gan nākamajiem trim gadiem kapacitātes stiprināšanai un iziešanai no reklāmas tirgus, vadības atkāpšanās nav LR interesēs.
"Mēs cīnīsimies par LR budžetu līdz galam. Par mūsu profesionalitāti un spēju izvest sabiedrisko mediju no gadu desmitiem uzkrātām problēmām lai runā darbi. Par to esmu atbildīga sabiedrības un LR darbinieku priekšā," norāda LR valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Vienlaikus Klapkalne uzteica Ziņu dienestu par atklāti minētajiem iemesliem, kāpēc mediācijas process no Ziņu dienesta skatupunkta nonācis strupceļā: "Mēs esam konstruktīvi risinājuši finanšu un kapacitātes stiprināšanas problēmas, bet acīm redzami Ziņu dienesta dienaskārtībā ir cits jautājums – sabiedriskā medija valdes izraudzīšanās un iecelšanas kārtība kopumā. Tas vairs nav LR valdes kompetencē, to var mainīt tika politiķi, iespējami ātri pieņemot jauno sabiedrisko mediju pārraudzības likumu".
Jau ziņots, ka finanšu un cilvēkresursu krīzes situācijas risināšanai LR ir iesniedzis papildu līdzekļu pieprasījumu 100 tūkstošu eiro apmērā no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vēl šim gadam, lai no septembra palielinātu Ziņu dienesta korespondentu algas par 31,4% un nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu arī pārējiem LR satura veidotājiem. Tāpat iesniegts papildu budžeta pieprasījums nākamajiem trim gadiem, lūdzot finansējumu LR darbinieku atalgojuma palielināšanai gandrīz 1 miljona eiro apmērā, kā arī kompensāciju iziešanai no reklāmas tirgus 1,79 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu. Tāpat rasti vairāki risinājumi iekšējo resursu ietvaros Ziņu dienesta stiprināšanai.
Gatavošanās mediācijas procesam tika uzsākta pagājušajā nedēļā. Sertificēta mediatore Baiba Strupiša organizēja vairākas tikšanās ar personām, kuras mediācijas procesā var būt kā puses, novērotāji, konsultanti, atbalsta personas vai eksperti.
18. jūlijā notika saruna ar LR valdi, 19. jūlijā ar Ziņu dienesta darbiniekiem un LR Arodbiedrību. Tāpat bija paredzēts tikties ar Latvijas Žurnālistu asociāciju un NEPLP.
Pirmdien, 22. jūlijā, mediatora klātbūtnē notika saruna starp LR valdi un Ziņu dienesta darbiniekiem, kurā puses apsprieda iespēju kopā vest sarunas, izmantojot mediācijas pieeju un metodes. Pēc tikšanās, kurā piedalījās 3 valdes locekļi, 14 Ziņu dienesta darbinieki un mediatore, Ziņu dienests solīja pieņemt lēmumu par gatavību turpināt sarunas visu 49 Ziņu dienesta darbinieku vārdā. Otrdien, 23. jūlijā, Ziņu dienests no tālākām sarunām ir atteicies.
Ups
Medmāsa
Irlielāmērāticams